Šādi uz satraucošajiem skaitļiem reaģē finanšu eksperti: 6,6 procenti Vācijas iedzīvotāju finansiālu problēmu dēļ nevarēja pienācīgi sasildīties.

Šādi uz satraucošajiem skaitļiem reaģē finanšu eksperti: 6,6 procenti Vācijas iedzīvotāju finansiālu problēmu dēļ nevarēja pienācīgi sasildīties.

Saskaņā ar ziņojumu amp.focus.de, 5,5 miljoni vāciešu naudas trūkuma dēļ 2022. gadā nevarēja pienācīgi apsildīt savas mājas. Tas atbilst 6,6 procentiem iedzīvotāju un ir divas reizes lielāks nekā iepriekšējā gadā (3,3 procenti). Īpaši cieta vientuļie vecāki, mājsaimniecības ar vismaz trim bērniem un cilvēki, kas dzīvo vieni.

Informācijas pamatā ir ES mēroga apsekojums par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC). Tomēr Vācija ar 6,6% iedzīvotāju īpatsvaru ir krietni zem ES vidējā rādītāja, jo aptuveni 9,3% iedzīvotāju nespēja uzturēt savas mājas pietiekami siltas. Visvairāk cietuši cilvēki Bulgārijā, Kiprā un Grieķijā, savukārt vismazākā daļa bija Somijā, Luksemburgā un Slovēnijā.

Finanšu sektoram šī attīstība liecina par pieaugošu finansiālo slogu mājsaimniecībām. Augstākas enerģijas cenas saistībā ar karu Ukrainā ir veicinājušas situācijas saasināšanos. Palielināts to mājsaimniecību skaits, kuras nevar atļauties atbilstošus siltuma signālus, palielina finansiālos ierobežojumus un rada lielāku finansiālo slogu skartajām ģimenēm. Tas var ietekmēt arī kopējo patērētāju tirgus pirktspēju, jo mājsaimniecības, kurām vairāk naudas jātērē apkures izmaksām, ir mazāk spējīgas investēt citās patēriņa jomās.

Tāpēc finanšu nozarei jāpievērš liela uzmanība šīm norisēm un jāapsver, vai var veikt pasākumus, lai sniegtu palīdzību mājsaimniecībām, kas nonākušas finansiālās grūtībās. Plašākas konsultācijas par energoefektivitāti un finansiālas palīdzības iespējas varētu palīdzēt samazināt skarto mājsaimniecību slogu.