Īpaša ietekme uz algas nodokli: federālās un štatu valdības iekasē vairāk nodokļu - finanšu eksperts

Īpaša ietekme uz algas nodokli: federālās un štatu valdības iekasē vairāk nodokļu

Saskaņā ar ziņojumu www.n-tv.de,

Labu nedēļu pirms nākamās nodokļu aplēses federālās un štatu valdības ziņo par papildu ieņēmumiem septembrī. Tomēr viens no iemesliem ir enerģijas cenu vienotās likmes ietekme pagājušajā gadā. Tikmēr valstīs pirmajos deviņos mēnešos ienākumi stagnē.

Septembrī federālās un štatu valdības atkal iekasēja ievērojami vairāk nodokļu nekā pirms gada. Kopumā viņi ieņēma 80,6 miljardus eiro, kas ir par 13,3 procentiem vairāk, liecina Federālās Finanšu ministrijas ikmēneša ziņojums. Augustā jau bija pieaugums par gandrīz deviņiem procentiem. FDP vadītā ministrija norādīja uz vājajiem skaitļiem iepriekšējā gadā, ko izraisīja spēcīgais valsts atbalsts tajā laikā pēc enerģētikas krīzes. Tagad to var redzēt spēcīgajā algu nodokļa un enerģijas nodokļa kāpumā. Taču turklāt krasi pieaug arī ieņēmumi no procentu un pārdošanas ienākumu ieturējuma nodokļa.

Pirmajos deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga tikai par 2,5 procentiem līdz labiem 608 miljardiem eiro. Tiek lēsts, ka 2023. gadā kopumā pieaugs gandrīz trīs procenti. Taču nākamceturtdien tiks publicētas jaunas nodokļu ekspertu aplēses. Tad kļūs skaidrs, vai luksoforu valdībai būs lielāka finansiālā rīcības brīvība, vai arī tai būs jāpastiprina konsolidācijas kurss.

Algas nodokļa ieņēmumi septembrī pieauga par aptuveni 125 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Iepriekšējā gadā enerģijas cenas vienotās likmes maksāšana samazināja nodokļu ieņēmumus šajā jomā, skaidro ministrijā. Toreiz visi ar ienākuma nodokli apliekamie darbinieki saņēma vienreizēju iemaksu 300 eiro apmērā.

Sliktas ekonomiskās izredzes

Federālā valdība vien septembrī nodokļos iekasēja par 16,3% vairāk un guva ieņēmumus 35,1 miljarda eiro apmērā. Štati saņēma par 10,5 procentiem vairāk - 36,6 miljardus eiro. Pirmajos deviņos mēnešos federālā valdība reģistrēja pieaugumu par 7,2 procentiem. Tomēr valsts nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, nedaudz samazinājās par 0,5 procentiem.

Kopumā īstermiņa ekonomikas perspektīvas joprojām ir "ievērojami duļķainas", ņemot vērā apsekojumos balstītos vadošos rādītājus, liecina ikmēneša ziņojums. Principā nenoteiktība par turpmāko ekonomikas attīstību joprojām ievērojami palielinās. "Pastāv negatīvie riski, jo īpaši attiecībā uz ģeopolitiskiem konfliktiem," sacīja Valsts kases departaments.

Pēc ekonomistu domām, Vācijas ekonomika trešajā ceturksnī palēninājās. Ministrija norādīja uz eksportu, kas augustā jau otro reizi pēc kārtas piedzīvoja ievērojamu kritumu globālās ekonomikas palēnināšanās dēļ. Arī iekšzemes pieprasījums ir mērens. Imports kritās, un patērētāju nevēlēšanās turpinājās viesmīlības un mazumtirdzniecības sektora pārdošanas apjomu samazināšanās, turpina ministrija.

Vāja ekonomiskā attīstība atstāj pēdas arī fundamentāli spēcīgajā darba tirgū. Septembrī bezdarba līmenis atkal nedaudz pieauga, ņemot vērā sezonālo ietekmi. Tomēr nodarbinātība ir vēsturiski augstā līmenī. Attiecībā uz inflācijas līmeni, kas septembrī bāzes efektu dēļ būtiski samazinājās līdz 4,5 procentiem, ministrija sagaida, ka likmes turpinās kristies.