Šrilankā ir dziļa parādu krīze: finanšu eksperts analizē situāciju un atbildīgos.

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Saskaņā ar taz.de ziņojumu Šrilankā ir dziļa parādu krīze, kas pēdējo divu gadu laikā ir saasinājusies. Valsts ekonomika saruka par 7,8 procentiem, un nabadzības līmenis pieauga līdz 25 procentiem. Sociologs Ahilans Kadirgamars šajā krīzē galveno vainu saskata SVF un Pasaules Bankas noteiktajā neoliberālās attīstības ceļā. Valsts valūta rūpija tika devalvēta, kā rezultātā daudzas importa preces kļuva par 80 procentiem dārgākas. Cilvēki vairs nevar atļauties šīs preces. Elektrības izmaksas nabadzīgākajiem ir trīskāršojušās vai četrkāršojušās. Valdībai ir...

Gemäß einem Bericht von taz.de, Sri Lanka steckt tief in einer Schuldenkrise, die sich in den letzten zwei Jahren noch verschärft hat. Die Wirtschaft des Landes schrumpfte um 7,8 Prozent und die Armutsrate stieg auf 25 Prozent an. Die Hauptschuld für diese Krise sieht Soziologe Ahilan Kadirgamar beim neoliberalen Entwicklungspfad, den der IWF und die Weltbank vorgegeben haben. Die Währung des Landes, die Rupie, wurde abgewertet, was dazu führte, dass viele Importwaren um 80 Prozent teurer wurden. Die Menschen können sich diese Waren nun nicht mehr leisten. Die Elektrizitätskosten haben sich für die Ärmsten verdreifacht oder vervierfacht. Die Regierung hat …
Saskaņā ar taz.de ziņojumu Šrilankā ir dziļa parādu krīze, kas pēdējo divu gadu laikā ir saasinājusies. Valsts ekonomika saruka par 7,8 procentiem, un nabadzības līmenis pieauga līdz 25 procentiem. Sociologs Ahilans Kadirgamars šajā krīzē galveno vainu saskata SVF un Pasaules Bankas noteiktajā neoliberālās attīstības ceļā. Valsts valūta rūpija tika devalvēta, kā rezultātā daudzas importa preces kļuva par 80 procentiem dārgākas. Cilvēki vairs nevar atļauties šīs preces. Elektrības izmaksas nabadzīgākajiem ir trīskāršojušās vai četrkāršojušās. Valdībai ir...

Šrilankā ir dziļa parādu krīze: finanšu eksperts analizē situāciju un atbildīgos.

Saskaņā ar taz.de ziņojumu,

Šrilankā ir dziļa parādu krīze, kas pēdējo divu gadu laikā ir saasinājusies. Valsts ekonomika saruka par 7,8 procentiem, un nabadzības līmenis pieauga līdz 25 procentiem. Sociologs Ahilans Kadirgamars šajā krīzē galveno vainu saskata SVF un Pasaules Bankas noteiktajā neoliberālās attīstības ceļā.

Valsts valūta rūpija tika devalvēta, kā rezultātā daudzas importa preces kļuva par 80 procentiem dārgākas. Cilvēki vairs nevar atļauties šīs preces. Elektrības izmaksas nabadzīgākajiem ir trīskāršojušās vai četrkāršojušās. Tagad valdība ir vienojusies ar SVF par aizdevumu 2,9 miljardu ASV dolāru apmērā, taču tas ir saistīts ar tādiem nosacījumiem kā izdevumu samazināšana un privatizācija.

Šrilankas parādu krīze ir cieši saistīta ar piegādes krīzi un cenu šoku, kas izraisījis masu protestus. Prezidentam Gotabaya Rajapaksa pat bija jābēg no protestiem 2022. gada jūlijā. Arī Ķīnai ir sava loma šajā krīzē, jo valsts jau iepriekš ir finansējusi daudzus projektus Šrilankā.

Tomēr parāds Ķīnai veido tikai aptuveni 13 vai 14 procentus no ārējā parāda. Lielāko daļu parādu veido komerciālie aizdevumi. Šrilanka cīnās, lai apkalpotu šo parādu, atstājot valsti, kas saskaras ar neskaidru nākotni.

Attīstības finansējums un projekti, kas nāk no Ķīnas vai daudznacionālām korporācijām, ir piedzīvojuši neveiksmi globālo dienvidu valstīs. Šrilanka ir viena no pirmajām valstīm, kas pārdzīvo šo parādu krīzi. Pastāv iespēja, ka līdzīgas krīzes varētu notikt arī citās valstīs.

Nav skaidrs, kā attīstīsies globālā kārtība saistībā ar norisēm Briča valstīs, piemēram, Indijā un Ķīnā, kā arī Pasaules Bankas reformu plāniem. Jāskatās, kā attīstīsies situācija Šrilankā un kādu ietekmi šī parādu krīze atstās uz citām valstīm.

Izlasiet avota rakstu vietnē taz.de

Uz rakstu