Stabila inflācija: ekonomikai nav skaidrības

Stabila inflācija: ekonomikai nav skaidrības

Lai gan nesen ziņotā inflācija 2,2 procentu apmērā aprīlī liecina par stabilitāti, ir svarīgi uzsvērt, ka tas nenozīmē inflācijas beigas. Šī vērtība eiro atmiņā iespiedīsies kā Vācijas pirktspējas zudums. Kopš kopējās valūtas ieviešanas 1999. gadā vācieši ir zaudējuši gandrīz 40 procentus no savas pirktspējas.

Šajā desmitgadē gandrīz visas lielākās ekonomikas ir piedzīvojušas noturīgu inflāciju, lai gan dažviet tā ir pat ievērojami agresīvāka nekā Vācijā. Tomēr Federatīvā Republika uzrāda negatīvu ietekmi, ko izraisa nepārtraukts pirktspējas zudums un vāja reālā izaugsme. Aplēses liecina, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts 2024. gadā pieaugs tikai minimāli, atskaitot inflāciju.

Nesenā inflācijas stabilizēšanās nedaudz virs Eiropas Centrālās bankas mērķa – diviem procentiem – nav jāuztver kā skaidrs. Lai gan tagad ECB var būt vieglāk samazināt procentu likmes, ir ļoti svarīgi atzīt, ka lētāka nauda pati par sevi nestimulē ekonomikas izaugsmi. “Stagflācijas” iespēja – stagnācijas un dzīves dārdzības kāpuma kombinācija – saglabājas, ja vien netiks ieviesta jauna dinamika, kas aptver gan ekonomiku, gan sabiedrisko dzīvi.

Lai veicinātu izaugsmi, Vācijai ir jākoncentrējas uz produktivitātes palielināšanu, jo ar pieaugošu labi apmācītu darbinieku skaitu nepietiek. Zināšanu ekonomikā, piemēram, Vācijā, efektivitātes palielināšana ir galvenais, lai radītu izaugsmi, lai inflācija neapnīstu labklājības pieaugumu. Kļūst skaidrs, ka sāpīgais eiro vērtības kritums par gandrīz 40 procentiem, īpaši pēdējos gados, ir satraucošs atgādinājums.