Stagnācija un spiediens uz reformām: Vācijas ekonomika 2025. gadā saskarsies ar lieliem izaicinājumiem!

Stagnācija un spiediens uz reformām: Vācijas ekonomika 2025. gadā saskarsies ar lieliem izaicinājumiem!

Vācijas ekonomika 2025. gadā saskarsies ar attīstības stagnāciju. Kā ziņo ZDF, Vispārējās ekonomikas attīstības novērtējuma konsultatīvās padomes eksperti, kas pazīstami arī kā "pieci ekonomikas veidi", samazinājuši ekonomikas izaugsmes prognozi no iepriekšējiem 0,4 procentiem līdz nulles izaugsmei. Tas notiek kontekstā, kurā federālā valdība arī koriģē ekonomikas prognozi nākamajam gadam un nepieņem nekādu izaugsmi.

Nedaudz optimistiskākā scenārijā 2026. gadam tiek prognozēta neliela izaugsme līdz 1,0 procentiem, taču tas lielā mērā ir atkarīgs no federālās valdības jaunās finanšu paketes ieviešanas. Nevajadzīgās birokrātijas samazināšana tiek uzskatīta par vienu no centrālajiem stagnējošās ekonomikas atdzīvināšanas aspektiem.

Strukturālā krīze kā izaicinājums

Vācija kopš Federatīvās Republikas dibināšanas ir nonākusi nopietnā strukturālā krīzē. Konsultatīvās padomes locekle Ulrike Malmendire kritiski vērtē daudzās īstermiņa prognozes un aicina meklēt ilgtermiņa risinājumus. Jaunā finanšu ministra Larsa Klingbeila (SPD) priekšā ir uzdevums pieņemt budžeta plānus 2025. un 2026. gadam, savukārt valdība plāno veicināt investīcijas, samazināt enerģijas cenas un mazināt birokrātiskos šķēršļus.

Tomēr izaicinājumi, ar kuriem saskaras Vācijas ekonomika, nevarētu būt savādāki. Ifo institūta prognozes liecina par pieaugumu no 0,4% līdz 1,1%. Pesimistiskā scenārija gadījumā ekonomikas stagnācija varētu izraisīt deindustrializāciju, ko pavada augstās izmaksas un konkurētspējas samazināšanās, īpaši eksportā ārpus Eiropas. Tas varētu izraisīt ražošanas pārvietošanu, vāju produktivitātes pieaugumu un bezdarba pieaugumu.

Ekonomiskie riski un iespējas

Savā perspektīvā IW Cologne rāda drūmu ainu ar tikai 0,1% pieaugumu. Šķiet, ka ekonomika atrodas krīzes režīmā pēc divus gadus ilgas lejupslīdes, savukārt privātā patēriņa izdevumi stagnē, neskatoties uz algu pieaugumu un inflācijas samazināšanos. Prognozes liecina, ka bezdarba līmenis būs 6,2%, kas nozīmē gandrīz trīs miljonus bezdarbnieku līdz 2025. gadam.

Augstās enerģijas izmaksas un birokrātija, kā arī apgrūtināta piekļuve starptautiskajiem tirgiem būtiski ietekmē nozares konkurētspēju. Komercproduktu ražotāju cenas kopš 2020. gada ir pieaugušas par 40%, un investīcijas ir sabrukušas par 210 miljardiem eiro. Īpaši satraucoši ir tas, ka četri no desmit uzņēmumiem 2025. gadā plāno mazākas investīcijas.

Nepieciešamas kopīgas reformas

Lai risinātu izaicinājumus, institūti uzsver strukturālo reformu nepieciešamību. Tas ietver nodokļu un birokrātiskās reformas, lai samazinātu nodokļu slogu un samazinātu birokrātiju. Tas arī aicina veicināt ieguldījumus infrastruktūras projektos un aktīvu rūpniecības politiku. Darba tirgus reformām būtu arī jārada stimuli un jāuzlabo darba apstākļi.

Secinājums ir skaidrs: prognozes veido neviennozīmīgu priekšstatu par Vācijas ekonomiku 2025. gadā. Lai nodrošinātu tās kā industriālas vietas statusu, ir nepieciešamas labi pamatotas reformas. Joprojām ir redzams, vai jaunā federālā valdība var un pieņems šos izaicinājumus.

Lai iegūtu papildinformāciju, varat apmeklēt pārskatus ZDF un CF speciālistu portāls skat.