Nodokļi bagātajiem: krāpšana maksā miljardus, kamēr pilsoņu nauda cīnās par visiem!

Nodokļi bagātajiem: krāpšana maksā miljardus, kamēr pilsoņu nauda cīnās par visiem!

Vācijā diskusiju centrā ir federālās valdības plāni apkarot sociālo pabalstu ļaunprātīgu izmantošanu, savukārt valsts augstais parāds joprojām ir aktuāls jautājums. Kanclers Frīdrihs Mercs un viņa koalīcija vēlas veikt pasākumus pret sociālo pabalstu ļaunprātīgu izmantošanu, darba un sociālo lietu ministram Bērbelam Basam (SPD) vēloties izlēmīgi vērsties pret "mafijai līdzīgām struktūrām" pilsoņu naudas izkrāpšanā. Pēc pašreizējām aplēsēm, ietaupījuma potenciāls no iedzīvotāju naudas izkrāpšanas varētu būt ap 260 miljoniem eiro, lai gan tas atpaliek no ietaupījuma, ko valsts panāk, neizmantojot sociālos pabalstus.

Iedzīvotāju naudas ļaunprātīgas izmantošanas līmenis ir aptuveni 4%, savukārt neizmantošana sasniedz satraucošus 35 līdz 70%. Šīs debates par pabalstu ļaunprātīgu izmantošanu arī palīdz veicināt “labklājības parazītu” stāstījumu, kas kaitē labklājības valstij un vājina strādnieku sarunu vešanas spēku. Vadības konsultanti pauž bažas, ka šāds fokuss novērš uzmanību no patiesajām problēmzonām, jo ​​īpaši no ļoti bagātu cilvēku izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas tiek lēsts 10 līdz 15 miljardu eiro apmērā gadā.

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un tās sekas

Viens no ievērojamākajiem pašreizējo diskusiju kritiķiem ir bijušais miljonārs Sebastjans Kleins, kurš aicina piesaistīt vairāk darbinieku nodokļu izmeklēšanai un nodokļu birojiem, lai efektīvi cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Viņš uzsver, ka nodokļiem ir masveidā sagrozīts tēls un daļa sabiedrības tos vērtē kā pret uzņēmējdarbību vērstus. Taču šie līdzekļi ieplūst atpakaļ sabiedrībā un ir valstij neaizstājami.

Nodokļu privilēģiju problēmas piemērs ir likuma izmaiņas, kas samazināja nodokļus BMW izpilddirektores Suzannas Klatenas peļņai no 60% uz 30%. Likumā nostiprinātā īpašuma nodokļa iekasēšanas trūkums ir vēl viena tēma, kurai pašreizējās diskusijās tiek pievērsta maza uzmanība.

Iedzīvotāju nauda un sociālie aizspriedumi

Paralēli diskusijām par nodokļu nemaksāšanu tiek apspriesta arī iedzīvotāju nauda. Pēc pētnieciskajām sarunām starp Savienību (CDU/CSU) un SPD Vācija plāno izmaiņas iedzīvotāju labā, lai stiprinātu iekārtošanos darbā un veicinātu darbspējīgo cilvēku ātrāku integrāciju darba tirgū. Diskusijas par sociālo pabalstu ļaunprātīgu izmantošanu rodas ne tikai iekšienē, bet arī attiecībā uz ārzemēs dzīvojošajiem.

Nodokļu eksperts Florians Kēblers uzsver, ka finansiālie zaudējumi, ko rada izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, ir krietni lielāki nekā iedzīvotāju naudas izkrāpšanas radītie zaudējumi. 2022. gadā iedzīvotāju naudas izkrāpšana sasniedza aptuveni 272,5 miljonus eiro, savukārt izvairīšanās no nodokļu maksāšanas valstij ik gadu izmaksā vairāk nekā 200 miljardus eiro. Aptuveni 70 miljardi eiro no šiem izvairīties no nodokļiem nāk no skaidras naudas ietilpīgām nozarēm un nepatiesām nodokļu deklarācijām. Lai risinātu šos izaicinājumus, Köbler aicina izmantot mākslīgo intelektu (AI) nodokļu izmeklēšanā un ierosina atcelt nodokļu deklarācijas darbiniekiem ar tikai darbinieku ienākumiem, iedvesmojoties no veiksmīgiem modeļiem Skandināvijas valstīs.

Diskusijas par iedzīvotāju naudas izkrāpšanu tādējādi novērš uzmanību no steidzamās nepieciešamības risināt daudz plašāko jautājumu par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un parāda, ka ir nepieciešamas līdzsvarotas debates, lai risinātu reālās problēmas sociālajā un ekonomikas nozarē.

Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tēmu, varat izlasīt ziņojumus no fr.de un giessener-anzeiger.de lasīt.