Nodokļu plāni krīzes laikā: kurš maksā par piepilsētas un restorānu piemaksām?

Nodokļu plāni krīzes laikā: kurš maksā par piepilsētas un restorānu piemaksām?

Finanšu ministrija Magdeburgā saskaras ar izaicinājumu izvērtēt plānoto nodokļu atvieglojumu finansiālo ietekmi, jo īpaši saistībā ar piebraukšanas atvieglojumu palielināšanu un PVN samazinājumu pārtikai restorānos. Finanšu ministra Maikla Rihtera (CDU) pārstāve skaidroja, ka ticamas aplēses būs iespējamas tikai pēc attiecīgo federālo likumprojektu iesniegšanas. Neraugoties uz šo nenoteiktību, projekti pamatā tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai dotu Vācijai steidzami nepieciešamos izaugsmes impulsus.

Tomēr pretestība parādās. ZDF ziņo ka “Süddeutsche Zeitung” aptauja liecina par masīvu federālo zemju pretestību plānotajiem pasākumiem. Jo īpaši tiek prasīts, lai federālā valdība pati finansētu nodokļu zaudējumus, kas izriet no šīm izmaiņām likumā. Zaļās partijas finanšu politikas runasvīra štata parlamentā Olafa Meistera formulētais princips “Kas tērē, tam arī jāmaksā, tam ir arī jāmaksā”, kļūst arvien svarīgāks.

Politiskās reakcijas un prasības

Kritika nāk no dažādām federālajām zemēm. Saksijas finanšu ministrs Kristians Pivarcs (CDU) pauž bažas, ka federālā valdība ar saviem likumdošanas priekšlikumiem rada samazinātus ieņēmumus štatiem un pašvaldībām. Berlīnes finanšu ministrs Stefans Everss (CDU) uzsver saspīlēto budžeta situāciju, savukārt citas balsis, piemēram, SPD politiķis Andreass Dresels, svārstās piepilsētas piemaksas palielināšanu vērtē kā "viltus stimulu" un PVN samazinājumam nesaskata prioritāti.

Mēklenburgā-Priekšpomerānijā tiek uzsvērts, ka likuma izmaiņu apstiprināšana ir atkarīga no federālās valdības gatavības kompensēt no tā izrietošos ieņēmumu zaudējumus. Pašreizējā nodokļu aplēse liecina par mazākiem ieņēmumiem, nekā paredzēts, kas vēl vairāk ierobežo federālo, štatu un pašvaldību finansiālo elastību. Līdz ar to plānotie nodokļu atvieglojumi jāuztver ne tikai kā ekonomisks stimuls, bet arī kā potenciāls risks pašvaldību budžetiem.

Finansiālā ietekme un prognozes

Aprēķinātais ieņēmumu iztrūkums no abiem pasākumiem varētu sasniegt aptuveni 23 miljardus eiro termiņā, no kuriem aptuveni 12,5 miljardi eiro ir valstij un pašvaldībām. Zaļie štata parlamentā tādēļ aicina izstrādāt skaidrus regulējumus, lai, ieviešot nodokļu atvieglojumus, finansiālais slogs nenonāktu uz jau tā ļoti saspringtajiem valstu un pašvaldību budžetiem.

Federālās valdības faktiskais mērķis līdz 2026. gadam samazināt pārdošanas nodokli pārtikai ēdināšanas nozarē līdz septiņiem procentiem ir balstīts uz finansiālās dzīvotspējas pieņēmumu. Neskaidrības saistībā ar izmaksu sadali un vienošanās trūkums par federālās valdības iespējamo izmaksu atlīdzināšanu apsver diskusijas par nodokļu plāniem un rada jautājumus par mērķtiecīgo nodokļu atvieglojumu nākotni.