Elektrības trūkums Nīderlandē: uzņēmumi gaida pieslēgumu!

Elektrības trūkums Nīderlandē: uzņēmumi gaida pieslēgumu!

Nīderlande saskaras ar nopietnu elektroenerģijas deficītu, ko izraisa strauja pāreja no gāzes uz elektrību. Šīs attīstības rezultātā valsts saskaras ar masveida elektrības pieslēgumu kavējumiem, kas jau tagad ietekmē tūkstošiem uzņēmumu un mājsaimniecību. Saskaņā ar ziņojumu Pasaule Vairāk nekā 11 900 uzņēmumu un vairākas valsts iestādes, tostarp slimnīcas un ugunsdzēsēju depo, gaida pieslēgšanu elektrotīklam.

Situācija tiek uzskatīta par īpaši kritisku, jo atsevišķos reģionos jauni savienojumi nebūs pieejami līdz 2030. gadu vidum. Kāda amatpersona problēmas raksturoja kā tik akūtas, ka situācija "nekur citur nebija tik slikta". Lielās cerības uz elektroenerģijas pieprasījumu izriet arī no galīgās ražošanas pārtraukšanas Groningenas gāzes atradnē 2023. gadā pēc zemestrīcēm.

Nepieciešama slodzes pārvaldība

Tikmēr Nīderlandes valdība ir ieviesusi jaunus pasākumus energoapgādes stabilizēšanai. Lai tiktu galā ar pieaugošo pieprasījumu, pirmo reizi tika ieviesta elektroenerģijas slodzes sadale. Kā Berlīnes laikraksts ziņo, lielajiem uzņēmumiem nepieciešams pilnībā pārtraukt elektroenerģijas patēriņu pīķa stundās, konkrēti laikā no plkst.16. un 21:00. Tas ir paredzēts, lai palīdzētu samazināt elektrotīkla slodzi.

Turklāt tīklu operatori plāno piedāvāt īpašus līgumus, kas mājsaimniecībām piedāvā lētākus elektroenerģijas tarifus, ja tās pārceļ patēriņu uz ārpusstrāvas laiku. Vienlaikus notiek kampaņa par apzinātāku enerģijas izmantošanu, lai palielinātu izpratni par elektroenerģijas patēriņu.

Prasības infrastruktūrai

Trūkuma radītajām problēmām ir nopietnas ekonomiskas sekas. Eindhovenas mērs Jeroens Deiselblūms brīdina par nepieciešamo elektroenerģijas infrastruktūras paplašināšanu, lai nestāvētu ceļā turpmākajām investīcijām. Brainportas reģions, kas pazīstams ar modernajām tehnoloģijām, jau ir cietis no investīciju zaudējumiem jaudas normēšanas dēļ.

Tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam nepieciešamie ieguldījumi kabeļu un jaunu apakšstaciju izbūvei ir aptuveni 200 miljardi eiro. Situācija Nīderlandē šobrīd tiek interpretēta kā brīdinājuma signāls Vācijai un citām ES valstīm, kuras arī vēlas pāriet uz savas ekonomikas elektrifikāciju.

Eksperti brīdina par līdzīgām problēmām, kas varētu rasties Vācijā, ja tīkla paplašināšana netiks paātrināta. Nacionālais elektrotīkla operators Tennet jau brīdinājis par aizkavēšanos līniju būvniecībā Vācijā. Federālā tīkla aģentūra lēš, ka kopējās tīkla paplašināšanas izmaksas Vācijā līdz 2032. gadam būs aptuveni 42 miljardi eiro, un ilgtermiņa izdevumi potenciāli pieaugs līdz 730 miljardiem eiro līdz 2045. gadam.

Bez paātrinātas tīkla paplašināšanas pašreiz Nīderlandē novērotās problēmas, visticamāk, skars arī Vāciju un, iespējams, apdraudēs ekonomisko attīstību.