Augstas elektroenerģijas cenas ilgtermiņā: jauns pētījums brīdina par dārgu tendenci

Augstas elektroenerģijas cenas ilgtermiņā: jauns pētījums brīdina par dārgu tendenci

Satraukumu izraisījusi ekonomistes Veronikas Grimmas jaunākā prognoze. Kā liecina nesen veikts pētījums, elektroenerģijas cenas pēc cenu šoka atkal pakāpeniski samazinās. Tomēr enerģijas izmaksas ilgtermiņā varētu saglabāties augstā līmenī. Īpašs uzsvars tiek likts uz to, ka pat tad, ja atjaunojamās enerģijas izmantošana tiek paplašināta, elektroenerģijas izmaksas, visticamāk, būtiski nesamazināsies.

Tiešās izmaksas par elektroenerģiju no vēja enerģijas un fotoelementiem līdz 2040. gadam varētu samazināties līdz aptuveni trim centiem par kilovatstundu, taču, ja vēja vai saules trūkuma apstākļos tiek izmantoti alternatīvi enerģijas avoti, piemēram, gāzes elektrostacijas, elektroenerģijas ražošana kļūst ievērojami dārgāka. Tas varētu nozīmēt, ka elektrības izmaksas 2040. gadā saglabāsies aptuveni 7-8 centu līmenī par kilovatstundu, saglabājoties līdzīgā līmenī ar pašreizējo līmeni.

Patērētāji jau tagad maksā augstas izmaksas par enerģiju, un vidējā cena 2023. gada otrajā pusē bija 41,75 centi par kilovatstundu. Neskatoties uz nelieliem kritumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, šīs cenas joprojām ir augstākas nekā pirms enerģētikas krīzes. Luksoforu koalīcija bija veikusi pasākumus, lai atslogotu patērētājus un panāktu ilgtermiņa energoresursu cenu kritumu, izmantojot enerģētikas pāreju, taču ekonomistu Grimma pētījums rada šaubas par šī mērķa iespējamību.

Mēģinot stabilizēt elektroenerģijas cenas un aizsargāties pret iespējamu strauju tīkla maksu pieaugumu, federālais ekonomikas ministrs Roberts Habeks plāno ieviest jaunu instrumentu. Tas paredzēts, lai nodrošinātu, ka tīkla paplašināšanas izmaksas netiek tieši uzliktas patērētājiem, bet tiek sadalītas ilgākā laika periodā. Neraugoties uz šiem centieniem, varētu notikt turpmāks cenu pieaugums, taču iniciatīvas mērķis ir tos mazināt un taisnīgāk sadalīt izmaksas.