Elektroenerģijas nodokļa skandāls: Merz apdraud ekonomiku un mājsaimniecību uzticību!
Kanclera Merza elektroenerģijas nodokļa diskusija: Ietekme uz ekonomiku un mājsaimniecībām, IKP pieaugums 2025. gadā apdraudēts.

Elektroenerģijas nodokļa skandāls: Merz apdraud ekonomiku un mājsaimniecību uzticību!
Pašreizējā diskusijā par elektroenerģijas nodokli Vācijā ir lielas bažas par ekonomisko ietekmi. Ņemot vērā federālās valdības lēmumu nepiešķirt izsludināto elektroenerģijas nodokļa samazinājumu privātajām mājsaimniecībām, eksperti brīdina par negatīvām sekām ekonomikā. Saskaņā ar to Merkurs Atteikšanās no šī atvieglojuma pasākuma mājsaimniecībām varētu atņemt vairāk nekā piecus miljardus eiro iespējamo ietaupījumu, kas tieši ietekmēs ekonomiku.
Ifo pētījums lēš, ka šis lēmums šogad un nākamgad varētu samazināt iekšzemes kopproduktu kopumā par 0,1 procentpunktu. Lai gan tiek prognozēts, ka ekonomikas izaugsme 2025. gadā būs 0,3 procenti un 2026. gadā – 1,5 procenti, negatīvs noskaņojums mājsaimniecībās varētu vēl vairāk bremzēt augšupeju. Galu galā Vācijai ir jācīnās ar vienu no piecām augstākajām elektroenerģijas cenām pasaulē, un vidējās izmaksas ir 38 centi par kWh.
Politiskās reakcijas
Kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) aizstāv lēmumu ļaut tikai uzņēmumiem un nozarei gūt labumu no elektroenerģijas nodokļa samazinājuma. Viņš pamato, ka tas nozīmē 150 eiro ietaupījumu uz vienu ģimeni gadā – kopumā desmit miljardu eiro. Merz uzsver investīciju nepieciešamību un pamato tam nepieciešamo papildu parādu.
Taču koalīcijas komiteja vēl nav panākusi vienošanos par elektroenerģijas nodokļa samazināšanu privātajām mājsaimniecībām. Tā vietā 2026. gadā ir plānots samazināt tīkla maksas un atcelt gāzes uzglabāšanas nodevu. Federālā valdība tiek kritizēta, jo daudzi iedzīvotāji un uzņēmēji varētu būt vīlušies savās cerībās atvieglojumu trūkuma dēļ.
Ietekme uz ekonomiku
Saskaņā ar Ifo pētījums Lai gan pašreizējie aprēķini ir pesimistiski, tiek runāts, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku varētu rasties ierobežotā mērā. Patērētāju un uzņēmēju vidū tika konstatēta noskaņojuma uzlabošanās, ko, iespējams, izraisīja cerības uz koalīcijas līgumā paredzēto pasākumu savlaicīgu izpildi.
Tomēr vilšanās par nepiepildītajām cerībām var palielināt nenoteiktību. Rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi varētu atlikt savus patēriņa un investīciju izdevumus, kas vēl vairāk bremzētu jau tā trauslo ekonomikas atveseļošanos. Ekonomisti to uzskata par nopietnu apdraudējumu Vācijas ekonomiskajai stabilitātei.