Pētījums prognozē: elektroenerģijas izmaksas ilgtermiņā varētu saglabāties augstas

Pētījums prognozē: elektroenerģijas izmaksas ilgtermiņā varētu saglabāties augstas

Pēdējos notikumos enerģētikas tirgū ir vērojams neliels elektroenerģijas un gāzes cenu kritums pēc straujā kāpuma, ko izraisīja enerģētikas krīze, ko izraisīja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Neskatoties uz to, nesen veikts ekonomistu, tostarp Veronikas Grimmas, pētījums prognozē, ka elektroenerģijas izmaksas ilgtermiņā varētu saglabāties augstā līmenī. Lai gan tiešās izmaksas par elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem, piemēram, vēja enerģijas un fotoelementu, varētu samazināties līdz 2040. gadam, pētījumā ņemta vērā arī nepieciešamība pēc dārgākiem alternatīviem enerģijas avotiem, piemēram, ar gāzi darbināmām elektrostacijām zemas barošanas apstākļos. Tas varētu nozīmēt, ka 2040. gadā elektroenerģijas izmaksas nebūs būtiski zemākas un būs līdzīgā līmenī ar pašreizējo līmeni.

Patērētājiem par kilovatstundu elektroenerģijas 2023. gada otrajā pusē bija jāmaksā vidēji 41,75 centi, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš, taču joprojām vairāk nekā pirms enerģētikas krīzes. Neskatoties uz luksoforu koalīcijas centieniem atslogot patērētājus ar cenu griestiem un solīt ilgtermiņa enerģijas cenu kritumu enerģētikas pārejas rezultātā, elektroenerģijas izmaksu attīstība ilgtermiņā joprojām ir skeptiska, norāda Grims. Viņa uzsver, ka atjaunojamo energoresursu paplašināšana ne vienmēr radīs ievērojamu izmaksu samazinājumu.

Lai stabilizētu augstās elektroenerģijas cenas Vācijā, federālais ekonomikas ministrs Roberts Habeks plāno ieviest jaunu instrumentu. Tas paredz aizsargāt privātās mājsaimniecības un uzņēmumus no straujas tīkla maksas pieauguma. To paredzēts panākt, ieviešot amortizācijas kontu, lai sadalītu elektrotīkla paplašināšanas izmaksas nākamajām paaudzēm. Lai gan šis pasākums varētu mazināt cenu pieaugumu īstermiņā, ilgtermiņa izmaksas joprojām būs augstas, liecina pētījums.