Pētījums: maz ticības četru dienu nedēļai ar pilnu algas kompensāciju
Saskaņā ar www.t-online.de ziņojumu, jauna pētījuma rezultāti liecina, ka tikai 30 procenti vāciešu uzskata, ka četru dienu nedēļu ar pilnu algu kompensāciju var īstenot vidējā termiņā. Divas trešdaļas aptaujāto ir skeptiski. Viedokļi par tēmu atšķiras atkarībā no nozares un vecuma grupas. Skepse pret četru dienu nedēļu ir īpaši izteikta kvalificētu darbinieku vidū rūpniecībā. Vairāk nekā puse no viņiem (53 procenti) ir noraizējušies par iespējamu produktivitātes zudumu. Atteikuma iemesls ir arī kvalificētu darbinieku trūkums un bailes pieaugošais stress atlikušajās darba dienās. Jaunākās paaudzes, īpaši Z paaudze, šo koncepciju vērtē pozitīvāk. Šis…

Pētījums: maz ticības četru dienu nedēļai ar pilnu algas kompensāciju
Saskaņā ar ziņojumu www.t-online.de, jauna pētījuma rezultāti liecina, ka tikai 30 procenti vāciešu uzskata, ka četru dienu nedēļu ar pilnu algu kompensāciju var īstenot vidējā termiņā. Divas trešdaļas aptaujāto ir skeptiski. Viedokļi par tēmu atšķiras atkarībā no nozares un vecuma grupas.
Skepse pret četru dienu nedēļu ir īpaši izteikta kvalificētu darbinieku vidū rūpniecībā. Vairāk nekā puse no viņiem (53 procenti) ir noraizējušies par iespējamu produktivitātes zudumu. Atteikuma iemesls ir arī kvalificētu darbinieku trūkums un bailes pieaugošais stress atlikušajās darba dienās.
Jaunākās paaudzes, īpaši Z paaudze, šo koncepciju vērtē pozitīvāk. Tas varētu liecināt arī par jauno paaudžu pieaugošo ietekmi uz darba tirgu. Elastīgu darba modeļu apspriešana tiek uzskatīta par būtisku daudziem jauniem darbiniekiem.
Ir arī sākotnējie modeļi četru dienu nedēļai: daži uzņēmumi jau piedāvā saīsinātas darba nedēļas ar pilnu algas kompensāciju vai lielāku elastību, kas padara šo koncepciju reālāku nākotnē. Tomēr pētījums liecina, ka rūpniecība ir mazāk optimistiska par četru dienu nedēļas ieviešanu salīdzinājumā ar citām nozarēm, piemēram, mazumtirdzniecības vai pakalpojumu sektoru.
Kopumā pieaugošajai elastīgu darba modeļu pieņemšanai un vēlmei pēc darba un privātās dzīves līdzsvara var būt ilgtermiņa ietekme uz darba tirgu. Uzņēmumi varētu būt spiesti pielāgot savus darba laika modeļus jauno darbinieku vajadzībām. Tas varētu izraisīt arī izmaiņas kopējā darba kultūrā un konkurenci par talantiem.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.t-online.de