Pētījums rāda: ES pētniecības programmas ir Šveices glābšanas līdzeklis!

Pētījums rāda: ES pētniecības programmas ir Šveices glābšanas līdzeklis!

Uz spēles ir likta Šveices konkurētspēja un novatoriskais spēks. Pašreizējie zinātnes nozaru pētījuma rezultāti liecina par ievērojamo pievienoto vērtību, ko ES pētniecības programmas piedāvā Šveicei. Starptautiskā sadarbība pētniecības jomā ļauj Šveices pētniekiem un uzņēmumiem piekļūt starptautiskiem tīkliem un tirgiem, kas ir ļoti svarīgi universitāšu, kā arī jaunuzņēmumu, atdalītu uzņēmumu, MVU un lielu uzņēmumu novatoriskajam spēkam. Taču kopš Šveices izslēgšanas no ES programmām piekļuve ir stipri ierobežota, un līdz 2025. gada 1. janvārim būtiskas izmaiņas nav gaidāmas.

Lai ilustrētu problēmas, pētījums parāda, ka pārejas un papildu federālais finansējums diez vai var kompensēt starptautiskās integrācijas zudumu. Īpaši izaicinājumi rodas jaunajiem zinātniekiem, kuriem ir grūti nostiprināties starptautiskos projektos, kā rezultātā viņi bieži vien pāriet uz ES universitātēm. Ievērojami cieš arī Šveices pētnieku atpazīstamība un tīklu veidošana, jo viņi ir izslēgti no vadošajiem amatiem ES sadarbības projektos.

Sekas uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem

Ietekme ir jūtama arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Īpaši specializēti, uz eksportu orientēti MVU gūst labumu no ES programmām, kas tiem piedāvā piekļuvi pētniecībai un starptautiskām partnerībām. Viens piemērs ir Ženēvā bāzētais uzņēmums ID Quantique, kas specializējas kvantu tehnoloģiju risinājumos. Ar 100 darbiniekiem ID Quantique bija partneris ES pētniecības projektā Open Quantum Key Distribution (OPENQKD), kas tika finansēts ar 15 miljoniem eiro. Taču ierobežojumi dalībai ES programmās jau ir noveduši pie finansējuma zaudēšanas diviem zinātniskajiem darbiniekiem.

ES programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros 25% finansējuma tika piešķirti privātajam sektoram, bet 15,4% - MVU. Lielie uzņēmumi izmanto ES programmas, lai tālāk attīstītu savus produktus un procesus un uzsvērtu mazāko uzņēmumu nozīmi. Šī sadarbība ir ne tikai ļoti svarīga pašiem uzņēmumiem, bet arī palīdz stiprināt Šveici kā inovāciju vietu. Ir vajadzīga politiska rīcība, lai nodrošinātu stabilus pamatnosacījumus pētniecībā un attīstībā.

ES pamatprogrammas: galvenais instruments

ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammas ir galvenie ES instrumenti zinātnes un inovācijas politikā. Pašreizējā programma “Apvārsnis Eiropa” ilgst no 2021. līdz 2027. gadam, un tās budžets ir aptuveni 95,5 miljardi eiro. Šveice pamatprogrammās piedalījās ar ierobežotām tiesībām līdz 2004. gada 1. janvārim un līdz 2016. gada beigām bija daļēji saistīta ar programmu “Apvārsnis 2020”. Šveice pašlaik piedalās programmā “Apvārsnis Eiropa” kā neasociēta trešā valsts.

Līdz 2023. gada oktobrim Šveice programmā Horizon Europe jau ir reģistrējusi 1144 projektu dalības un finansējuma saistības 564 miljonu franku apmērā. Šie skaitļi ilustrē Šveices pētnieku pastāvīgo interesi un apņemšanos. Izglītības, pētniecības un inovāciju valsts sekretariāts (SERI) pārstāv Šveici ES pamatprogrammās un nosaka stratēģiskus pasākumus, lai nodrošinātu stabilu pētniecības un inovāciju ainavu.

Rezumējot, stabila partnerība ar ES ir būtiska, lai nodrošinātu Šveices inovācijas pozīciju. Divpusējie III piedāvā iespēju pastāvīgi nostiprināt sadarbību pētniecības jomā un ir nozīmīgs solis ceļā uz jēgpilnas piekļuves atjaunošanu ES pētniecības programmām, kas ir ļoti svarīgas valsts konkurētspējai.

Starptautiskās pētniecības sadarbības izaicinājumi un iespējas ir daudzveidīgas, un tās ir aktīvi jārisina ilgtspējīgas pētniecības vietas interesēs. Papildinformāciju var atrast tīmekļa vietnēs ekonomiesuisse un SERI.