Dienvideiropa saskaras ar ekonomikas lamatām: finanšu eksperts brīdina par tūrisma uzplaukumu un iespējamiem ilgtermiņa riskiem

Dienvideiropa saskaras ar ekonomikas lamatām: finanšu eksperts brīdina par tūrisma uzplaukumu un iespējamiem ilgtermiņa riskiem

Saskaņā ar ziņojumu www.merkur.de,

Tūrisms Dienvideiropā joprojām plaukst, teikts jaunā analīzē. It īpaši Itālijā pastāv risks iekrist ekonomiskajā slazdā. Koronas pandēmijas laikā tūristu skaits Eiropā strauji samazinājās. Taču 2023. gadā nozare atguvās, un skaitļi pat pārsniedza pirmspandēmijas līmeni. Tomēr saskaņā ar pašreizējo analīzi tā, iespējams, ir īslaicīga attīstība. It īpaši Itālija saskaras ar lielām ilgtermiņa problēmām. Vidusjūras valstis guva īpaši lielu labumu no pēckoronas vēlmes ceļot. Tas izriet no starptautiskā kredītu apdrošinātāja Coface pašreizējās analīzes. Attiecīgi Dienvideiropa no problēmas ir kļuvusi par virzītājspēku. 2021., 2022. un 2023. gadā Itālija, Spānija, Portugāle un Grieķija nodrošināja no ceturtdaļas līdz pusei no ES gada pieauguma.

Ietekme uz tirgu un finanšu nozari

Lai gan tūrisma nozare Dienvideiropā ir veicinājusi īstermiņa iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, analīze sniedz drūmu priekšstatu par ilgtermiņa attīstību. Atkarība no tūrisma Dienvideiropā rada finansiālus, sociālus un politiskus riskus, kas apdraud ekonomikas ilgtermiņa stabilitāti. Inflācijas dēļ Dienvideiropai ir grūti saglabāt izmaksu konkurētspēju ar topošajiem galamērķiem jaunattīstības tirgos. Turklāt klimata pārmaiņas īpaši ietekmē Dienvideiropas reģionus, kur regulāri notiek dabas katastrofas, piemēram, karstums vai mežu ugunsgrēki.

Atkarībai no tūrisma nozares ir arī trūkumi produktivitātes ziņā. Analīze liecina, ka darbu tūrisma nozarē raksturo darbinieki ar zemu apmācību un nestabiliem darba apstākļiem. Nozare gandrīz nerada stimulus kļūt konkurētspējīgākiem ārpus tūrisma. Iespējamās sekas ir tādas, ka Itālija, Spānija, Grieķija un Portugāle ilgtermiņā varētu atpalikt.

Itālija ir īpaši apdraudēta produktivitātes ziņā, jo strādājošo iedzīvotāju skaits līdz 2040. gadam varētu samazināties par 11,7 procentiem. Tas varētu gandrīz uz pusi samazināt IKP pieauguma potenciālu un apdraudēt valsts finanšu ilgtspēju. Saskaņā ar analīzi sieviešu integrēšana darba tirgū varētu būt risinājums, lai veicinātu produktivitātes pieaugumu un izpildītu mājsaimniecības saistības.

Kopumā Dienvideiropa saskaras ar lielām problēmām, kurām var būt ilgtermiņa ietekme uz tirgu un finanšu sektoru. Atkarība no tūrisma nozares un riski produktivitātes un demogrāfiskās attīstības ziņā var apdraudēt reģiona ekonomisko stabilitāti.