Teologi cīņā pret krīzi: Hofmanis aicina mainīt kursu ekonomikā!

Teologi cīņā pret krīzi: Hofmanis aicina mainīt kursu ekonomikā!

Protestantu teologs Martins Hofmans aicina veikt fundamentālu apvērsumu globālajā ekonomiskajā sistēmā. Pašreizējā darbā un kritiskajā esošo sociālo un ekonomisko struktūru analīzē viņš redz cilvēci izdzīvošanas krīzē, ko saasina vardarbība, kari, migrācija un klimata pārmaiņas. Hofmans, kurš Kostarikā strādāja līdz 2023.gadam un iepriekš bija Bavārijas semināra mācītājs un rektors, uzsver, ka šīs krīzes veicina pašreizējā ekonomikas sistēma, kas lielā mērā balstās uz izaugsmi un mērķa un ieguvuma aprēķināšanas racionalitāti.

Jo īpaši karš Ukrainā saasināja jau esošās problēmas. Laikā, kad pieaug politiskais un sociālais spiediens, Hofmans neoliberālo kapitālismu uzskata par galveno sociālās šķelšanās un pieaugošās nevienlīdzības sakni. Tāpēc viņš aicina izveidot jaunu politisko ietvaru, kas orientētu ekonomiku uz kopējo labumu, un ierosina meklēt trešo ceļu, kas pārsniedz līdzšinējos kapitālisma un sociālisma jēdzienus.

Kopējais labums kā vadmotīvs

Hofmaņa pieprasītā pārorientācija atspoguļojas idejā par ekonomiku kopējam labumam, kas šogad oktobrī svin savu 15. gadadienu. Kristiana Felbera izstrādātā pieeja uzņēmumiem nosaka četrus galvenos kritērijus: cilvēka cieņa, solidaritāte un taisnīgums, ekoloģiskā ilgtspēja, kā arī caurskatāmība un koplēmums. Uzņēmumi jāvērtē pēc šiem aspektiem, lai izveidotu bilanci kopējam labumam. Hofmans izceļ tādus piemērus kā āra apģērbu iekārtotājs Vaude un dažādas labdarības organizācijas, kuras jau vadās pēc šīm vērtībām. Viņš arī ziņo par privatizācijām Latīņamerikā, kas ir izraisījušas ievērojamas sociālās problēmas.

Kopējā labuma ekonomika kritizē to, ka pašreizējā ekonomiskā sistēma ir pretrunā ar demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām un bieži vien finansiālo peļņu izvirza augstāk par sabiedrības labklājību. Šī nepareizā prioritāšu noteikšana izraisa ievērojamu vides piesārņojumu un psiholoģisku stresu, par ko sabiedrība galu galā sedz izmaksas. Ņemot to vērā, kopējā labuma ekonomikas mērķis ir radīt stimulus ētiskai ekonomiskai rīcībai, un tā nav pilnīgs modelis, bet gan koncepcija, kurai būtu nepārtraukti jāattīstās. Tas ietver arī apmaiņu ar citām ilgtspējīgām ekonomikas pieejām, piemēram, virtuļu ekonomiku.

Politiskais atbalsts un sabiedrības labklājības līdzsvars

Hofmanis aicina veikt skaidrus politiskus pasākumus, lai veicinātu uz kopējo labumu orientētus uzņēmumus, tostarp nodokļu atlaides un atvieglotus aizdevumus, lai kopējā labuma ekonomikas principus noenkurotu realitātē. Pieejas kritiķi norāda, ka kopējā labuma līdzsvars ir balstīts uz brīvprātību un ir nepieciešamas pamatīgas izmaiņas ekonomiskajā sistēmā. Vācijā šis jēdziens jau ir izmantots daudzās pašvaldībās, dažas no tām ir atzītas par kopienas, kas ir sertificētas kopējā labuma labā.

Turklāt tagad Vācijā ir astoņas šādas kopienas, tostarp Kirchanschöring, kas aktīvi nodarbojas ar kopējo labumu. Šīs iniciatīvas ir no iedzīvotāju autobusu ieviešanas līdz investīcijām zaļajās zonās. Tomēr jautājums par īpašuma tiesību un uzņēmējdarbības brīvības saskaņošanu ar kopējās labklājības ekonomikas mērķiem joprojām ir strīdīgs jautājums. Austrijas Tirdzniecības kamera ir paudusi bažas šajā kontekstā un brīdina par pārmērīgu birokrātisku piepūli.

Rezumējot, Hofmans un kopējā labuma ekonomikas atbalstītāji aicina pārdomāt ekonomiku, kuras mērķis ir ilgtermiņa un integrējoši risinājumi, lai nākamajām paaudzēm atstātu dzīvošanai piemērotus apstākļus. Vēsturiskās kritiskās balsis, piemēram, Mārtiņa Lutera, uzsver, ka brīdinājumi par kapitālisma briesmām nav jauna parādība. Hofmanis aicina teologus un sabiedrību kopumā aktīvi iesaistīties ekonomikas jautājumos un popularizēt modeļus, kas kalpo dzīvībai.