Lopkopības marķēšana: termiņa pagarināšana kā prakses iespēja?

Lopkopības marķēšana: termiņa pagarināšana kā prakses iespēja?

Koalīcija ir pārcēlusi Lopkopības marķēšanas likuma ieviešanas termiņu uz 2026.gada 1.martu, ko ar atvieglojumiem uztver gan lauksaimniecība, gan Gaļas nozares asociācija (VDF). VDF ģenerālmenedžeris Štefens Reiters stāsta, ka iegūtais laiks jāizmanto, lai praktiski pārstrādātu likumu. Svarīgi ir lopkopības apstākļu pārredzama prezentācija, izmantojot esošās sistēmas, kā to norāda arī Dzīvnieku labturības iniciatīva (ITW).

ITW rīkotājdirektors Roberts Rēmers uzsver nepieciešamību integrēt privātās kontroles sistēmas valsts noteikumos. Viņš uzskata, ka plānotās reģistrācijas un pierādīšanas prasības ir liekas un aicina atcelt aizliegumu tirgot gaļu, kas iegūta no zemāka lopkopības līmeņa dzīvniekiem, lai nodrošinātu elastīgāku tirgus izmantošanu.

Lauksaimniecības reakcijas

Cūkkopju interešu grupa Vācijā (ISN) aicinājusi fundamentāli pārskatīt likumu un saskata nepieciešamību pēc remonta ieviešanā un pašmāju preču neizdevīgumā. Bavārijas lauksaimniecības ministre Mihaela Kanibere termiņa pagarināšanu raksturo kā pozitīvu signālu praktiskai politikai un uzsver drošības plānošanas nozīmi lauksaimniecībā.

Turpretim daktere Zoja Maijere no Zaļajiem asi kritizēja maiņu un aicināja likumu tuvākajā laikā paplašināt, iekļaujot tajā arī ēdināšanas nozari. Tajā uzsvērta nepieciešamība pēc uzticama marķējuma ilgtspējīgai lopkopībai, ko ieteica Borherta komisija un Lauksaimniecības nākotnes komisija.

Priekšvēsture un izaicinājumi

2022. gada 7. jūnijā Federālā Pārtikas un lauksaimniecības ministrija (BMEL) iepazīstināja ar pirmajiem valsts lopkopības marķēšanas plāniem. Dzīvnieku labturības iniciatīva ir komentējusi šos plānus un uzsvērusi, ka “stabilas novietnes + telpas” līmenis ir ļoti svarīgs dzīvnieku labturībai Vācijā. Lai lauksaimniecības darbības pārbaudes būtu efektīvas, nepieciešama cieša valsts un biznesa sadarbība.

Būtiska ir dzīvotspējīga finansēšanas koncepcija, kas papildina marķējumu un ir saistīta ar tirgu. Römers pauž bažas, ka daudziem lauksaimniekiem nav iespējams īstermiņā īstenot stabilu pārveidi. Turklāt marķēšanā pienācīgi jāņem vērā ITW uzņēmumi, kas jau ir sasnieguši progresu dzīvnieku labturības jomā.

Tiek pārbaudīti arī kontroles mehānismi. Lai arī valstij būtu jākontrolē uzņēmumi, nepieciešams tautsaimniecībā iekļaut esošās kontroles sistēmas. ITW uzņēmumi jau tiek pārbaudīti divas reizes gadā. Joprojām ir izaicinājums, ka Vācijas valsts nevar pārbaudīt uzņēmumus ārvalstīs, kas piedalās lopkopības licencē.

Dr. Aleksandrs Hinrihs no ITW norāda, ka plānotā marķēšanas sistēma atspoguļo status quo un ka trūkst dzīvotspējīga finansēšanas modeļa lopkopības pārveidei. Lopkopības saimniecību finansēšana un to saistība ar tirgu ir galvenie jautājumi, kas jāprecizē. Pašlaik ekonomika finansē ITW, kas aptver 60% nobarojamo cūku un 90% broilercāļu un tītaru brīvprātīgās lopkopības sistēmas marķējuma 2. līmenī.