Trampa padomnieks brīdina: vai dolāra vājuma dēļ pastāv finanšu krīzes risks?

Trampa padomnieks brīdina: vai dolāra vājuma dēļ pastāv finanšu krīzes risks?

Baltā nama galvenais ekonomikas padomnieks Stīvens Mirans nesenā intervijā komentēja savus strīdīgos plānus vājināt ASV dolāru. Miran plāno uzlikt nodevas par ASV Valsts kases obligācijām, aizdomīgi cerot devalvēt dolāru. Tomēr šim pasākumam var būt tālejošas sekas, tostarp iespējama finanšu krīze, kas var būtiski apdraudēt uzticību dolāram. Pēc Mirana domām, spēcīgais dolārs tiek uzskatīts par Amerikas rūpniecības lejupslīdes cēloni. Vēsturiski ASV parāds ārvalstu investoriem palielinājās, kamēr tirdzniecības bilance 1960. gados bija pozitīva.

Mirans savu argumentu pamato ar beļģu ekonomista Roberta Trifina darbu, kurš paredzēja starptautiskās monetārās sistēmas beigas 1960. gadā. Bretonvudas sistēma 1944. gadā piesaistīja dolāru zeltam, pirms to 1971. gadā atcēla prezidents Niksons, un valūtas piesaiste dolāram beidzās. tirdzniecības deficīts un ASV valdības īstermiņa obligāciju piegāde ārvalstu centrālajām bankām, ko kritizē eksperti, tostarp Cīrihes universitātes ekonomikas vēstures profesors Tobiass Straumans.

Ietekme uz ASV ekonomiku

Vājam ASV dolāram ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Lai gan tas palielina ASV eksporta konkurētspēju un piesaista ārvalstu tūristus, tas var arī palielināt inflāciju ASV. Kopš 2011. gada ASV dolārs nominālā izteiksmē ir palielinājies par vairāk nekā 40%, un tas tiek uzskatīts par pārvērtētu. Saskaņā ar ziņojumu Bretonvudsa No 2025. gada janvāra vidus līdz maija sākumam dolārs pret galvenajām valūtām zaudēja gandrīz 10%.

Ciešās tirdzniecības attiecības ar Kanādu un Meksiku īpaši padara šīs valstis jutīgas pret dolāra tendencēm. Spēcīgs dolārs sadārdzina ASV eksportu ārvalstu pircējiem, savukārt importētās preces kļūst lētākas, gūstot labumu ASV patērētājiem, bet samazinot eksporta pieprasījumu. Lai mainītu šo tendenci, Trampa administrācijai ir divi mērķi: saglabāt ASV dolāru kā globālu rezerves valūtu un vājināt dolāru, lai veicinātu ASV eksportu.

Tirdzniecības sarunas un valūtas stratēģijas

Valūtas jautājums arvien vairāk kļūst par daļu no notiekošajām tirdzniecības sarunām, īpaši ar valstīm, kuras uzskata savas valūtas par nenovērtētām. ASV Finanšu ministrijas jaunākajā valūtas uzraudzības ziņojumā ir norādītas septiņas valstis, uz kurām vērstas: Ķīna, Japāna, Koreja, Singapūra, Taivāna, Vjetnama un Vācija.

Turklāt Trampa administrācija apsver tādas stratēģijas kā Mar-a-Lago Accord, kas ietvertu ASV Valsts kases obligāciju apmaiņu pret ilgāka termiņa zemāka ienesīguma obligācijām no ārvalstu centrālajām bankām. Ja šis plāns tiks īstenots, tas varētu ne tikai dramatiski ietekmēt tirgus apstākļus, bet arī izaicināt ilgtermiņa uzticību, kas nepieciešama ASV dolāram.

Šo notikumu sekas joprojām nav skaidras, taču politiskās un ekonomiskās dimensijas jau liecina, ka Baltā nama lēmumiem būs viļņojoša ietekme tālu aiz valstu robežām.

Lai iegūtu papildinformāciju par Stīvena Mirana plāniem un to iespējamo ietekmi uz dolāru un ASV ekonomiku, izlasiet informāciju par NZZ.