Tramps palielina tērauda tarifus: vai pastāv jauna tirdzniecības kara risks ar ES?

Tramps palielina tērauda tarifus: vai pastāv jauna tirdzniecības kara risks ar ES?

2025. gada 31. maijā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka dubultos īpašos tarifus tērauda un alumīnija importam no 25 līdz 50 procentiem. Šāds lēmums pieņemts notiekošajās sarunās starp ES un ASV, kas iepriekš, šķiet, cerēja uz mierizlīgumu pēc Trampa un ES Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas sarunām. ES Komisija uz šo paziņojumu sākotnēji nereaģēs, lai koncentrētos uz sarunām.

Situācija saasinājās pēc tam, kad ES valstis aprīlī paziņoja par prettarifiem no 10 līdz 25 procentiem, reaģējot uz ASV iepriekšējo tarifu politiku. Šie prettarifi tagad varētu ietekmēt ASV džinsu, motociklu, liellopu gaļas un citrusaugļu ražotājus. Tramps tarifus pamato ar to, ka vēlas labot tirdzniecības nelīdzsvarotību un stiprināt vietējo tērauda rūpniecību. Turklāt muitas ieņēmumi būtu jāizmanto nodokļu samazināšanas finansēšanai.

Reakcijas uz tarifu paziņojumiem

ASV valdība tarifus pamato ar valsts drošības apsvērumiem, ko ES min kā nesaderīgu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem. Eiropas tērauda rūpniecība pauž bažas par iespējamo ražošanas un darba vietu zaudēšanu jauno tarifu dēļ. 2024. gadā Amerikas Savienotās Valstis bija otrs lielākais eksporta tirgus Eiropas tērauda ražotājiem, uz turieni nosūtot 16 procentus no sava eksporta.

Starp ietekmētajiem uzņēmumiem ir Thyssenkrupp Steel Vācijā, kuru jaunie tarifi skar mazāk, jo tā galvenais tirgus ir Eiropā. Tas rada jautājumu, vai ASV un ES nevarētu kopīgi rīkoties pret jaudas pārpalikumu pasaules tirgū, jo īpaši pret cenu dempingu no Ķīnas.

Pirmo soli ES spēra 2025. gada 12. martā, ieviešot 25 procentu tarifus tērauda un alumīnija izstrādājumu importam ASV. Nākamajā mēnesī ES paziņoja par prettarifiem, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. aprīlī. Šie papildu tarifi ietekmē plašu amerikāņu produktu klāstu, tostarp burbona viskiju, videospēļu konsoles un laivas, un dažas tarifu summas sasniedz pat 50 procentus. ES plāno arī noteikt papildu tarifus citiem Amerikas lauksaimniecības un rūpniecības produktiem.

Globālā ietekme un nākotnes perspektīvas

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas institūta (IfW) datiem tarifiem būs tikai minimāla ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo tērauda un alumīnija izstrādājumi veido tikai aptuveni 5 procentus no ES eksporta. Tomēr ietekme uz konkrētiem produktiem lielā mērā ir atkarīga no pieprasījuma un alternatīvu produktu pieejamības. Piemēram, Vācijas modes asociācija pieļauj, ka ietekme uz džinsiem būs neliela, jo importa vērtība no ASV veido tikai 0,1 procentu no visa džinsu importa.

Lielāka tirdzniecības kara iespējamība ir atkarīga no Trampa turpmākajām darbībām, kas varētu ietvert tarifus automašīnām un citām precēm no ES. Tomēr šķiet, ka ES vēlas risināt sarunas un varētu apsvērt vienošanos, lai paplašinātu Amerikas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) eksportu. Starptautiski uz situāciju reaģē arī citas valstis: Kanāda paziņoja par jauniem importa tarifiem ASV produktiem 29,8 miljardu Kanādas dolāru vērtībā ar tarifu likmi 25 procentu apmērā. Kamēr Lielbritānija, Japāna un Austrālija sākotnēji neveica nekādus pretpasākumus, Ķīna paziņoja, ka veiks "visus nepieciešamos pasākumus", lai aizsargātu savas intereses, un kritizēja ASV tarifus kā PTO noteikumu pārkāpumus.

Arvien sarežģītākā tirdzniecības vidē atliek noskaidrot, kādus soļus starptautiskie spēlētāji veiks tālāk un kā attīstīsies tirgus apstākļi.

Informācija nāk no sueddeutsche.de un tagesschau.de.