Tramps pieprasa: lēta nafta mieram! Vai ASV var sist Krieviju?

ASV prezidents Donalds Tramps 23.janvārī Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka lūgs Saūda Arābiju un OPEC pazemināt naftas cenas. Tramps sacīja, ka naftas cenu kritums varētu “nekavējoties izbeigt” Ukrainas karu. Nozīmīgu lomu tajā spēlē Indija, kas kopš 2021. gada no Krievijas importē 1,6 miljonus barelu jēlnaftas dienā – apjoms ir pieaudzis gandrīz tūkstoškārt. Šī importa samazināšanās var būtiski ietekmēt Krievijas ekonomiku, jo Indija veido aptuveni 40% no Krievijas jēlnaftas eksporta.

Trampa mērķis varētu būt Indijai pirkt naftu no ASV, kas Krievijai varētu izmaksāt milzīgus 108 miljardus dolāru ieņēmumus. CEPA ierosina, lai ASV piedāvātu izdevīgus pārdošanas nosacījumus vai “komplekta darījumus”, lai piesaistītu Indiju šādai pārejai. Indijas uzņēmumi nepērk Krievijas naftu ideoloģisku apsvērumu dēļ, bet gan pievilcīgās cenas dēļ. Turklāt ASV palielināja savu naftas ieguvi līdz rekordlieliem 12,9 miljoniem barelu dienā, savukārt Saūda Arābija atcēla plānus palielināt ražošanas jaudu līdz 13 miljoniem barelu dienā.

Sankciju sekas

Paralēli ASV ir pieņēmusi jaunu sankciju paketi pret Krieviju, kuras mērķis ir apkarot “ēnu floti”, kas izvairās no Rietumu naftas embargo. Šīs sankcijas ir paredzētas, lai samazinātu Krievijas naftas ieņēmumus, kas tiek izmantoti Ukrainas kara finansēšanai. Saskaņā ar ziņojumu tagesschau.de Naftas cenas pieauga līdz augstākajam līmenim pēdējo mēnešu laikā, Brent naftai sasniedzot 81,50 USD par barelu. ASV Finanšu ministrija ir noteikusi sankcijas 183 naftas tankkuģiem, kas ir daļa no "ēnu flotes", kas ietekmē arī divas lielākās Krievijas naftas kompānijas: Gazprom Neft un Surgutneftegas.

No sankcijām pakļautajiem kuģiem 143 pagājušajā gadā pārvadāja vairāk nekā 530 miljonus barelu Krievijas jēlnaftas, kas veido 42% no jūras eksporta. Galvenie pircēji ir Ķīna un Indija. Krievijas valdība ir kritizējusi sankcijas kā konkurences kropļošanu un tirgus destabilizēšanu. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka sankcijas nevar apturēt enerģijas ceļus.

Naftas cenu kāpums no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un Brazīlijas ir Ķīnas un Indijas pieaugošā pieprasījuma rezultāts. Ja Krievijas piedāvājums samazināsies, tas var ietekmēt arī kurināmā un degvielas cenas Vācijā. Kamēr Krievija 2024. gadā saņēma lielākus ieņēmumus no naftas un gāzes pārdošanas, kas atbilst 11,13 triljoniem rubļu (107 miljardiem eiro), 2023. gadā ieņēmumi samazinājās par 24% zemāku naftas cenu un gāzes eksporta krituma dēļ. Naftas un gāzes pārdošana ir galvenais Krievijas valsts budžeta ieņēmumu avots, kas veido vienu trešdaļu līdz pusi no kopējiem ieņēmumiem.