Tramps mulsina Eiropu: draud jaunas sankcijas pret Krieviju!

Tramps mulsina Eiropu: draud jaunas sankcijas pret Krieviju!

Ar Ukrainas karu saistīto ģeopolitisko spriedzi varētu vēl vairāk saasināt ASV prezidenta Donalda Trampa nesenie lēmumi. Skaļi fr.de ES ievieš jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar reģionā notiekošo agresiju. Šo sankciju mērķis ir uzturēt ekonomisko spiedienu uz Maskavu, savukārt Tramps pēc telefonsarunas ar Kremļa vadītāju Vladimiru Putinu paziņojis, ka atturēsies no jaunu ASV sankciju noteikšanas. Tas rada apjukumu sabiedroto vidū, jo daudzi uztraucas par Rietumu valstu vienotību attiecībā uz Krieviju.

Pašreizējā statistika liecina, ka 2021. gadā ASV veidoja tikai 3,6% no Krievijas eksporta un 5,9% no importa no Krievijas. Savukārt ES tradicionāli ir bijusi Krievijas nozīmīgākā tirdzniecības partnere ar 40% eksporta daļu. ES ekonomiskās sankcijas Krieviju ir ietekmējušas jau agrāk, jo daudzas Krievijas kompānijas paļaujas uz Rietumu tehnoloģijām. Piemēram, Krievijas aviācijas nozarē ir kļuvis maz rezerves daļu, kas izraisa plašu aviosabiedrību slēgšanu.

Sankciju sekas

Kopš sankciju sākuma Kremlis ir cietis milzīgus ieņēmumu zaudējumus. Spilgts piemērs ir Gazprom, kas bija spiests veikt masveida atlaišanu. Savukārt ASV turpina paļauties uz bruņojuma piegādēm un militāro atbalstu Ukrainai, kamēr spēkā paliek esošās sankcijas, tostarp Krievijas izslēgšana no SWIFT sistēmas.

G7 valstis apspriež arī korekcijas naftas cenas griestiem, kas pašlaik ir 60 USD par barelu. Jo īpaši ES plāno samazināt cenu griestus līdz 50 USD, lai vēl vairāk samazinātu Krievijas ieņēmumus. Sekundārās sankcijas varētu skart arī tādas valstis kā Ķīna un Indija, kas pērk Krievijas naftu virs noteiktās cenas griestiem.

Nenoteiktība joprojām ir liela

Trampa turpmākā rīcība joprojām ir neskaidra. Kamēr viņš apsver sankciju pastiprināšanu, lai pārliecinātu Putinu izbeigt karu Ukrainā, arī senatore Lindsija Grehema rīkojas. Viņš vada divpusēju likumprojektu, kas noteiktu sekundāros tarifus valstīm, kuras importē Krievijas energoproduktus. Tas varētu būtiski ietekmēt tirdzniecības partnerus, piemēram, Indiju un Ķīnu, kuras jau ir nesakārtotas un ir attiecīgi pielāgojušas savu importu.

Tramps arī pauda bažas par nepārtrauktiem uzbrukumiem civilajām teritorijām Ukrainā, vienlaikus pieprasot no Ukrainas piekāpšanos. Tomēr prezidents Zelenskis noraida atteikšanos no teritorijām, kuras Krievija anektēja 2014. gadā. Šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā vidē vēl jāredz turpmāka attīstība un sankciju ietekme. Merkur.de ziņo, ka Krievijas ekonomika, īpaši enerģētikas sektorā, ir īpaši neaizsargāta, jo ieņēmumi no naftas un gāzes pārdošanas ir galvenais Ukrainas kara finansējuma avots.