Trampa tarifi noved pie 90 000 darbavietu zaudēšanas Vācijā, brīdina Nahles!

Trampa tarifi noved pie 90 000 darbavietu zaudēšanas Vācijā, brīdina Nahles!

Andrea Nahles, Federālās nodarbinātības aģentūras izpilddirektore, pauž bažas par ASV tarifu politikas potenciāli tālejošajām sekām Vācijas darba tirgū. Nesenā intervijā laikrakstam Süddeutsche Zeitung viņa stāsta, ka Vācijai draud līdz pat 90 000 darbavietu zaudēšana Donalda Trampa nesen ieviesto tarifu dēļ. Šī aplēse balstīta uz Darba tirgus un profesiju pētījumu institūta pētījumu, kurā analizēta 25 procentu tarifa ietekme.

Aprīļa sākumā Tramps ieviesa desmit procentu tarifus gandrīz visam importam, un iespējamais palielinājums līdz 20 procentiem importam no ES šobrīd ir tikai apturēts. Nāls īpaši kritisks ir par tarifu likmēm automašīnām, kas ir 25 procenti, kā arī tēraudam un alumīnijam, kas tagad ir sasnieguši 50 procentus.

Reģionālie efekti

Paredzams, ka ietekme būs īpaši pamanāma rūpniecībā, īpaši automobiļu nozarē un piegādātājiem. Nahles nosauc konkrētas federālās zemes, kurās negatīvā ietekme ir īpaši koncentrēta: Brēmeni, Bādeni-Virtembergu, Zāras zemi un Ziemeļreinu-Vestfāleni. Šos reģionus varētu īpaši ietekmēt darbavietu zaudēšana.

Federālais statistikas birojs jau atzīmējis Vācijas eksporta samazināšanos Amerikas tirdzniecības stratēģijas dēļ. Nāls arī uzsver, ka bieži mainīgās tarifu likmes ievērojami apgrūtina uzņēmumu plānošanu. Tas rada nenoteiktību, kas kavē produktivitāti.

Pozitīvs signāls un pasākumi no federālās valdības

Neraugoties uz sarežģīto situāciju, ir arī pozitīvas pazīmes: pagājušajā mēnesī tika reģistrēts vairāk darba vietu nekā paziņots par atlaišanu, un darbaspēka barometrs uzrāda pieaugumu. Jaunā federālā valdība arī solījusi nodokļu atvieglojumus, zemākas elektroenerģijas cenas un investīciju stimulus. Tomēr šo pasākumu pozitīvā ietekme būs redzama tikai pēc 2026. gada.

Vēl viens svarīgs punkts ir nepieciešamība atvērt jaunus tirgus un ātri noslēgt tirdzniecības darījumus. Nāls arī uzsver digitalizācijas un inovāciju veicināšanas nozīmi darba tirgū. Turklāt darba tirgus centri tiek izmantoti, lai izvairītos no bezdarba, savienojot atlaistos ar uzņēmumiem, kas viņus meklē.

Turklāt tiks apspriests, kā mākslīgo intelektu (AI) var izmantot kā iespēju novērst kvalificētu darbinieku trūkumu, pat ja ir bažas par iespējamu darba vietu zaudēšanu. AI tiek izmantots, piemēram, studiju sertifikātu un darba piedāvājumu automatizētā novērtēšanā.

Vēl viena tēma, kas polarizē, ir pilsoņu nauda Vācijā. Pagājušajā gadā kopumā tika saskaitīti 23 000 atteicēju, kas liecina par jautājuma sprādzienbīstamību. Ņemot vērā neskaidrības un izaicinājumus, ir skaidrs, ka darba tirgus reaģē uz daudzām ārējām ietekmēm, kurām nepieciešams ātrs risinājums.

Rezumējot, pašreizējā situācija liecina, ka Trampa administrācijas tarifi un to ietekme uz Vācijas ekonomiku ir sarežģīta problēma, kas rada lielus izaicinājumus gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem. Nākamie mēneši būs izšķiroši darba tirgus stabilitātei.

Lai iegūtu vairāk informācijas, izlasiet pārskatus no Deutschlandfunk un Dienvidvācijas laikraksts.