Trampa apšaubāmais plāns: vājināt dolāru, glābt rūpniecību?

Trampa apšaubāmais plāns: vājināt dolāru, glābt rūpniecību?

ASV prezidents Donalds Tramps īsteno pretrunīgi vērtēto dolāru vājināšanas plānu, lai stiprinātu vietējo rūpniecību. Šo plānu, kas pazīstams kā Mar-a-Lago Accords, izstrādāja Stīvens Mirans, Trampa ekonomikas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs. Mirans apgalvo, ka dolāra kā pasaules rezerves valūtas statuss uzliek slogu ASV ekonomikai un veicina deindustrializāciju. Lielais pieprasījums pēc dolāra noved pie tā vērtības pieauguma, sadārdzinot ASV preces un radot tirdzniecības deficītu. Reaģējot uz šo attīstību, daudzi ASV ražotāji pārceļ ražošanu uz ārzemēm, kas savukārt apdraud darbavietas.

Tomēr attiecības starp dolāru un tirdzniecības deficītu ir sarežģītākas, nekā Miran liek domāt. Ārvalstu investori tur ASV valdības obligācijas, lai stabilizētu valūtas maiņas kursus, taču bieži vien izvairās ieguldīt citos ASV aktīvos. Vēsturiski dolāram nebija negatīvas ietekmes uz ASV tekošo kontu kā rezerves valūtu 1960. līdz 1970. gados. Arī tekošā konta deficīta cēloņi ir dažādi; tie, cita starpā, ir atkarīgi no valsts uzkrājumu un ieguldījumu attiecības.

Mar-a-Lago nolīguma izaicinājumi

2024. gadā ASV budžeta deficīts bija 6,4% no IKP, savukārt tekošā konta deficīts bija mazāks par 4%. Mirana plāns tiek uzskatīts par kļūdainu, jo dolārs ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas veicina tirdzniecības deficītu. Budžeta deficīta likvidēšana varētu būt vienkāršāka nekā tirdzniecības karš, taču tam būs nepieciešama politiska rīcība Kongresā. Neskatoties uz augsto automatizācijas līmeni, ASV ekonomikas spēks joprojām piesaista starptautiskos investorus.

Trampa pieejas kritiku pastiprina pašreizējās ekonomikas tendences un globālās politiskās norises. Piemēram, Ķīna tiek apsūdzēta globālā kapitāla sadales izkropļošanā, izmantojot valsts politiku, kas rada pārmērīgus ietaupījumus. Sociālā nodrošinājuma trūkums un nepietiekami attīstīti kredītu un uzkrājumu instrumenti Ķīnā liek mājsaimniecībām ietaupīt vairāk, savukārt uzņēmumu peļņa gūst labumu no darbaspēka kompensācijas samazināšanās.

Globālās sekas un nākotnes perspektīvas

Ķīnas valdības stratēģijas ietekmēt kapitāla piešķiršanu, izmantojot valsts uzņēmumus un valsts subsīdijas, būtiski ietekmē starptautisko tirdzniecību un ASV ekonomiku. Turklāt ASV tirdzniecības politika bieži tiek pieieta ar “savstarpīguma” doktrīnu, kuras mērķis ir tirdzniecības partneru tarifus piemērot ASV precēm spoguļattēlā. Tiek apgalvots, ka konkrēti tarifi atkarībā no importa preču pieprasījuma elastības ir nepieciešami, lai nepalielinātu patēriņa cenas.

Pašreizējā daudzpolārā pasaulē dolāra kā primārās rezerves valūtas erozija ilgtermiņā var būt pretrunā ar ASV interesēm un destabilizēt globālo finanšu tirgu. Jauno tarifu pasākumu varoņi šajos tarifos saskata arī līdzekli ārvalstu eksporta kontrolei un nodokļu sloga samazināšanai ASV pilsoņiem. Tomēr šāda pieeja varētu būt maldinoša un liek uzdot jautājumu, vai apzināta dolāra kursa pavājināšanās patiešām stiprinās ASV rūpniecību, vai arī tā izrādīsies pašvaka.

Kopumā ir jāredz, kā Mar-a-Lago nolīgums un ar to saistītā ekonomiskā politika ietekmēs ASV ekonomiku un starptautiskās tirdzniecības situāciju. Izaicinājumi globālajā arēnā un mainīgā ekonomiskā vide prasa novatoriskus risinājumus un ilgtspējīgu politiku.