Trampa muitas politika: Vācijas ekonomika modrā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 24. maijā aptaujas liecina, ka Vācijas ekonomika saskaras ar izaicinājumiem, ko rada ASV tarifu paaugstināšana un globālā spriedze.

Am 24.05.2025 zeigen Umfragen, dass die deutsche Wirtschaft vor Herausforderungen durch US-Zollerhöhungen und globale Spannungen steht.
2025. gada 24. maijā aptaujas liecina, ka Vācijas ekonomika saskaras ar izaicinājumiem, ko rada ASV tarifu paaugstināšana un globālā spriedze.

Trampa muitas politika: Vācijas ekonomika modrā!

Vācijas ekonomikā pieaug bažas par brīvo tirdzniecību. Prezidents Tramps ir paziņojis par milzīgu tarifu paaugstināšanu, kas sākotnēji izraisīja tirgus mīkstināšanu, bet vairoja bažas par gaidāmo tirdzniecības konfliktu. Kā FAZ ziņoja, ka 92% Vācijas uzņēmumu baidās par augstākiem tarifiem Eiropas produktiem. Turklāt 78% sagaida, ka spriedze starp ASV un Ķīnu palielināsies. Vairāk nekā 40% uzņēmumu vadītāju arī ir pārliecināti, ka Tramps izpildīs savus paziņojumus — lēciens no tikai 7% viņa pirmā termiņa sākumā.

Bailes nav nepamatotas. 80% uzņēmumu sagaida pieaugošus riskus Vācijas ekonomikai, savukārt 68% pieļauj, ka Amerikas tarifu politikai būs būtiska ietekme. Īpaša modrība ir arī iedzīvotāju vidū. Kā liecina aptauja, 66% iedzīvotāju ir nopietni noraizējušies par gaidāmajiem tarifu paaugstinājumiem. 44% aptaujāto sagaida, ka tirdzniecības konflikts spēcīgi ietekmēs viņu pašu ekonomisko situāciju un 29% sagaida, ka tam būs ierobežota ietekme.

Brīvās tirdzniecības loma

Šajā kontekstā brīvās tirdzniecības vērtība arvien vairāk tiek pārvērtēta: 75% iedzīvotāju pozitīvi reaģē uz jēdzienu “brīvā tirdzniecība”. Kopš 2017. gada to iedzīvotāju īpatsvars, kuri brīvo tirdzniecību uzskata par ārkārtīgi svarīgu, ir pieaudzis no 38% līdz 55%. Uzskats, ka lielā mērā tirdzniecības barjeru likvidēšana dos labumu, pieauga no 45% līdz 65%. Šī attīstība nozīmē arī to, ka globalizācija tiek uztverta pozitīvāk; Tikai katrs trešais pārsvarā redz šādus riskus Deutschlandfunk norādīts.

Vēsturiski tarifi ir kalpojuši kā aizsardzības pasākums vietējiem ražotājiem. Tarifi tagad ir cieši saistīti ar globalizācijas un brīvās tirdzniecības jautājumiem. Pasaule kopš 1950. gadiem ir ievērojami samazinājusi tarifus, kas noveda pie tirdzniecības liberalizācijas. Tomēr Trampa laikā ASV atkal ir palielinājušas tarifus, norādot uz protekcionisma tendenci. Jirgens Metss no Vācijas Ekonomikas institūta norāda, ka tendence ierobežot brīvo tirdzniecību pakāpeniski pieaug kopš 2008./2009.gada finanšu krīzes.

Ekonomiskās atkarības

Aptauja liecina, ka lielākā daļa vāciešu uzskata, ka Vācijas ekonomiskā attīstība ir atkarīga no starptautiskiem konfliktiem, īpaši attiecībā uz Amerikas politiku un tarifiem. Doma, ka brīvās tirdzniecības samazināšanās atstāj negatīvas sekas uz Vācijas ekonomiku, piekrīt daudziem. Tajā pašā laikā 49% iedzīvotāju uzskata, ka Vācijai ekonomiski klātos sliktāk bez Eiropas Savienības, savukārt 70% AfD atbalstītāju domā pretēji. Nav vienprātības par ES pieeju draudīgajiem ASV tarifu paaugstinājumiem: 43% atbalsta prettarifus, bet 36% ir par sarunām.

Pašreizējā situācija norāda uz tirdzniecības politikas izaicinājumu sarežģītību. Tarifi var kalpot ne tikai kā ienākumu avots valstīm, bet var tikt izmantoti arī kā spiediena līdzeklis politiskajās sarunās. ASV tirdzniecības bilance ir negatīva, kas liecina par nepieciešamību rīkoties, savukārt Vācijas uzņēmumiem ir jāgatavojas iespējamam nodokļu slogam. Brīvā tirdzniecība joprojām ir svarīgs mērķis, kura vērtību arvien vairāk atzīst iedzīvotāji.