Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftai: Putina ekonomika apdraudēta!

Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftai: Putina ekonomika apdraudēta!

Ukraina ir pastiprinājusi uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kā rezultātā 28. augustā tika demontētas Kuibiševas un Afipskas naftas pārstrādes rūpnīcas. Šie uzbrukumi ir daļa no stratēģiskās kampaņas, kuras mērķis ir destabilizēt Krievijas būtisko enerģētikas sektoru un finansēt karu. Saskaņā ar to Merkurs Kopš kara sākuma 2022. gada februārī Krievija no enerģijas eksporta ir nopelnījusi vairāk nekā 883 miljardus eiro, uzsverot šo uzbrukumu nozīmi.

Kuibiševas naftas pārstrādes rūpnīca gadā apstrādā 7 miljonus tonnu naftas, bet Afipskas pārstrādes rūpnīca apstrādā 6,25 miljonus tonnu. Šie aktīvi ir Krievijas ekonomikas centrālais elements, un Ukraina ir īpaši vērsta uz tiem, lai palielinātu ekonomisko spiedienu uz Maskavu. 24. augustā tika uzbrukts arī naftas pārstrādes rūpnīcai Ustlugā, kur tiek ražota aviācijas degviela militāriem nolūkiem.

Ekonomiskā ietekme

Uzbrukumi Krievijā rada manāmas ekonomiskās sekas. The Kara institūts ziņo par benzīna trūkumu, kas izraisa inflācijas pieaugumu un makroekonomisko nestabilitāti. Turklāt algu parādi palielinājās Novošahtinskas naftas pārstrādes rūpnīcā, kur strādnieki gaidīja samaksu vairāk nekā četrus mēnešus. Algu parādi 2025. gada jūlijā palielinājās par 25 procentiem, galvenokārt centrālās bankas augstās bāzes procentu likmes 18 procentu dēļ.

Turklāt Krievijas militārie emuāru autori kritizē neefektīvo pretgaisa aizsardzību un pieaugošās benzīna cenas notiekošo uzbrukumu laikā. Situācija ir arī pesimistiska, jo pieaug "slēptais bezdarbs", norāda uzņēmēju asociācijas. Šajā spriedzes zonā Krievijas valdība ir nolēmusi pagarināt benzīna eksporta aizliegumu līdz septembra beigām ražotājiem un oktobra beigām tiem, kas neražo.

Kritika pret Krievijas vadību

Uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām ir ne tikai militāri, bet arī psiholoģiski nozīmīgi. Tāpēc interese ir arī reakcija Krievijas iekšienē uz atkārtotiem bezpilota lidaparātu triecieniem. Pastāvīgi tiek saņemtas sūdzības par to, ka vadība nav veikusi efektīvus pasākumus, lai novērstu uzbrukumus. Emuāru autori, piemēram, "Vysokygovorit" un "Rybar", pauž neizpratni par personāla seku trūkumu atbildīgajām personām, savukārt citi kritizē vadību kā nekompetentu. Šie iekšējie nemieri ilgtermiņā var apdraudēt arī Krievijas pilsoņu uzticību valdībai.

Turklāt novērotāji ziņoja, ka Ukraina pēdējos mēnešos ir pieaudzis bezpilota lidaparātu uzbrukumu militāriem un ekonomiskiem mērķiem Krievijas iekšzemē. Šo uzbrukumu mērķis ir vājināt Krievijas loģistikas un piegādes ceļus. Lai gan šīs taktikas efektivitāte joprojām nav skaidra, līdzšinējie rezultāti liecina, ka uzbrukumi būtiski noslogo Krievijas ekonomiku un arvien vairāk pārceļ konfliktu uz Krievijas teritoriju.

Starptautiskā uzmanība uzbrukumiem pieaug, un notikumus komentējis pat ASV prezidents Donalds Tramps. Viņa dusmīgā reakcija uz uzbrukumiem gāzesvadam "Družba" parāda, cik svarīgs ir šis jautājums globālā līmenī.