ASV ekonomika zem spiediena: tirdzniecības deficīts un jauni tarifi uzmanības centrā!

ASV ekonomika zem spiediena: tirdzniecības deficīts un jauni tarifi uzmanības centrā!

ASV prezidents Tramps kārtējo reizi paudis nožēlu par ASV lielo tirdzniecības deficītu, kas 2024. gadā sasniedza 1 triljonu eiro, eksportam 2 triljonu eiro apmērā un importam 3 triljonu eiro apmērā. Neskatoties uz šīm bažām, ASV ekonomikai ir pozitīvas pazīmes. Ekonomisti sākotnēji bija gaidījuši negatīvu ietekmi no jaunās ASV administrācijas, taču līdz šim šāds kritums nav novērots. 2025. gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par aptuveni 0,3 procentiem, savukārt inflācijas līmenis 2025. gada aprīlī bija 2,3 procenti.

Bezdarbs ASV joprojām ir zems, un akciju cenas ir kļuvušas pozitīvas, mudinot daudzus amerikāņus paplašināt savus pensiju uzkrājumus akciju tirgū. Pakalpojumiem ir svarīga loma arī ASV starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās: 2024. gadā ASV eksportēja pakalpojumus 1 triljona eiro vērtībā un importēja 750 miljardu eiro vērtībā. Pieprasījums pēc dolāra kā starptautiskās rezerves valūtas joprojām ir augsts, ļaujot ASV aizņemties salīdzinoši lēti.

Amerika salīdzinājumā ar Eiropu

Pasaules ekonomiskajā salīdzinājumā ASV ekonomika 2024. gadā izceļas ar 2,8 procentu pieaugumu, bet Vācijas ekonomika kritās par 0,2 procentiem. Amerikas valsts parāds 2024. gadā bija 124 procenti no IKP, salīdzinot ar 62 procentiem Vācijā. Pēdējās tajā pašā gadā deficīts bija -2,8 procenti no IKP, savukārt vairākas ES valstis, tostarp Rumānija ar -9,3 procentiem un Polija ar -6,6 procentiem, pārsniedza izvirzītos mērķus.

ES šos deficītus uzskata par problemātiskiem, jo ​​Stabilitātes un izaugsmes pakts nosaka, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3 procentus no IKP. Pārsniegumi var izraisīt pārmērīga budžeta deficīta procedūru, kā rezultātā var tikt uzlikti naudas sodi. Neskatoties uz šīm problēmām, dažas ES valstis, piemēram, Dānija un Kipra, 2024. gadā reģistrēja finansējuma pārpalikumu.

Valsts parāds un stabilitāte ES

ES vidējais valsts parāds 2024. gadā pieauga līdz 81,0 procentiem no IKP. Salīdzinājumam, Vācijai bija salīdzinoši zems parāda līmenis – 62,5 procenti. Šī situācija parāda atšķirīgos finansiālās veselības nosacījumus Savienībā. ES Komisija plāno 2025. gada pavasarī aktivizēt glābšanas klauzulu, lai palielinātu aizsardzības izdevumus, neuzsākot pārmērīga budžeta deficīta procedūras.

Jāskatās, kā attīstīsies ekonomiskie apstākļi gan ASV, gan Eiropā. ASV ekonomiku varētu ietekmēt jauni tarifi, pieaugošās importa izmaksas un pieaugošais pieprasījums pēc vietējiem produktiem. Tomēr ASV augstais valsts parāds rada risku, ka valsts var zaudēt savas pirmās šķiras parādnieka pozīcijas, kas negatīvi ietekmētu uzticību dolāram.

Sīkāku informāciju par ekonomiskajiem apstākļiem skatiet ziņojumos no tagesschau.de un destatis.de jākonsultējas.