Bagātības sadalījums eirozonā: kā superbagātie kļūst bagātāki

Bagātības sadalījums eirozonā: kā superbagātie kļūst bagātāki

Saskaņā ar ziņojumu www.sueddeutsche.de, bagātība monetārajā savienībā ir sadalīta ļoti nevienmērīgi. Turīgākajām desmit procentiem mājsaimniecību pieder 56 procenti no kopējās neto bagātības, savukārt turīgākajai pusei mājsaimniecību pieder tikai pieci procenti. Monetārās savienības kopējie aktīvi šobrīd ir aptuveni 60 triljoni eiro, kas atbilst 29 procentu jeb 13,7 triljonu eiro pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Šajā periodā nevienlīdzība bagātības sadalījumā ir mazinājusies, galvenokārt nekustamā īpašuma darbības rezultātu dēļ.

Eiropas Centrālās bankas ilgtermiņa nulles procentu likmju politika izraisīja spēcīgu būvniecības bumu, no kura ieguvēja tikai tās mājsaimniecības, kuras varēja atļauties hipotekāro kredītu. Rezultātā māju īpašnieku bagātība pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājusies par aptuveni 27 procentiem, savukārt īrnieku bagātība ir palielinājusies tikai par 17 procentiem. Vidējā tīrā vērtība pieauga par aptuveni 40 procentiem līdz 150 000 eiro.

Kopumā Eiropas Centrālās bankas pētījums liecina, ka bagātības sadalījums eirozonā ir atšķirīgs. Spānijā un Portugālē savs mājoklis ir ievērojami vairāk cilvēku nekā Vācijā un Austrijā, kas nozīmē, ka šajās valstīs labklājības pieaugums bija lielāks. Bundesbanka savā 2023. gada pētījumā piebilda, ka Vācijas turīgākajām desmit procentiem mājsaimniecību pieder 56 procenti no kopējiem neto aktīviem, bet turīgākajai pusei mājsaimniecību pieder tikai trīs procenti.

Šai nevienlīdzīgajai bagātības sadalē var būt tālejoša ietekme uz tirgu un finanšu nozari. Piemēram, nevienlīdzīga sadale var izraisīt zemāku pieprasījumu, jo mājsaimniecībām ar zemāku pārtiku ir mazāk finanšu resursu. Tas varētu ietekmēt patēriņu, investīcijas un galu galā ekonomisko izaugsmi. Turklāt tai varētu būt arī politiskas sekas, jo sociālā nevienlīdzība bieži izraisa neapmierinātību un politisko nestabilitāti. Tāpēc ir svarīgi veikt pasākumus, lai samazinātu labklājības nevienlīdzību eiro zonā un stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju.