Izaugsme austrumos: Polija un Horvātija apsteidz Austriju!

Izaugsme austrumos: Polija un Horvātija apsteidz Austriju!

Ekonomiskā situācija Eiropā liecina par lēnu, bet stabilu izaugsmi, īpaši dažos Centrāleiropas Austrumeiropas reģionos. Skaļi Prese Pozitīvas norises vērojamas Horvātijā, Polijā un Čehijā, savukārt Austrija būs vienīgā ES dalībvalsts, kas 2025. gadā piedzīvos -0,3% samazinājumu. Šīs dažādās tendences ES ietvaros atspoguļojas arī Eiropas Komisijas 2024. gada pavasara prognozē.

2024. gadā tiek prognozēts mērens IKP pieaugums ES 1,0% un eirozonā 0,8% apmērā. Izaugsmes prognozes palielinās līdz 1,6% ES un 1,4% eiro zonā 2025. gadā. Šī stabilitāte tiek nodrošināta, neskatoties uz augstākiem ģeopolitiskajiem riskiem un stagnējošu ekonomiku Vācijā, kas nenoteiktības dēļ atgūsies tikai lēni. ES pārstāvniecība ziņots.

Centrālās Austrumeiropas ekonomiskie akcenti

Polija izceļas kā sestā lielākā ES ekonomika, kuras IKP pieaugums tiek prognozēts 3,3% apmērā. Polijas pozitīvie rādītāji ietver lielu vietējo tirgu, augstus investīciju apjomus un stabilu inflāciju 3,6% apmērā. Tas ir saistīts ar ievērojamu bezdarba līmeni tikai 2,8 % apmērā, kas faktiski nozīmē pilnīgu nodarbinātību. Tālāk seko Horvātija ar aplēsto pieaugumu par 3,2%, ko atbalsta spēcīgais privātais patēriņš un ES finansējums. Čehijā ir stabila iekšzemes ekonomika, kurā negatīvo tirdzniecības bilanci kompensē iekšējais patēriņš.

• Wachstumsaussichten:
  • Polen: 3,3%
  • Kroatien: 3,2%
  • Tschechien: Stabil, positive Trends durch Binnenkonsum

Turpretim Ungārijā ir “nedroša uzņēmējdarbības vide”, kas izraisa izaugsmi, kas ir zemāka par vidējo. Lai gan privātā patērētāju jauda attīstās pozitīvi, uzņēmumi izrāda atturību savos ieguldījumos. Vēl viens aspekts ir Ungārijas pret ES vērstais kurss, kas noveda pie svarīga ES finansējuma atteikšanās. Tomēr 2026. gadam tiek prognozēts IKP pieaugums 2,5% apmērā, ko veicinās spēcīgais privātais patēriņš un uzlabotas eksporta izredzes.

Vispārējā ekonomiskā stabilitāte

ES kopumā ir vērojamas stabilas ekonomiskās noturības pazīmes. SPCI inflācijas samazināšanās liecina, ka pirktspēja atkal pakāpeniski palielinās, prognozētais inflācijas līmenis 2024. gadā būs 2.7%, bet 2025. gadā samazināsies līdz 2.2%. Šī norise tiek vērtēta kā pozitīva, īpaši saistībā ar ekonomikas atveseļošanos pēc pēdējo gadu izaicinājumiem.

Konkurētspējas un noturības palielināšanas nepieciešamību uzsver dažādi ES pārstāvji. Tomēr šīs problēmas mazina nodarbinātības līmeņa uzlabošanās un stabils privātais patēriņš, savukārt vidējais bezdarba līmenis 2023. gadā bija 6,0%.

Kopumā 2025. gada perspektīvas liecina par lēnu, bet stabilu ekonomiskās situācijas uzlabošanos ES. Kamēr dažas valstis stagnē vai piedzīvo sarukšanu, citas, piemēram, Polija un Horvātija, ar saviem pozitīvajiem ekonomiskajiem rādītājiem parāda, ka arī ES ir ievērojamas izaugsmes iespējas.