Suche
Mein Konto
Diskusija par iesaukšanu: eksperti brīdina par krasām sekām ekonomikā!
Debates par obligātā militārā dienesta atjaunošanu ietekmē ekonomiku un kvalificēta darbaspēka piedāvājumu Vācijā.
Diskusija par iesaukšanu: eksperti brīdina par krasām sekām ekonomikā!
Šobrīd Vācijā notiek intensīvas debates par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, kas miera laikā tika pārtraukts 2011.gadā. Kamēr Savienība aģitē par atgriešanos pie obligātā militārā dienesta, arī citas Bundestāga frakcijas, izņemot kreisos, daļēji atbalsta to. Šajā kontekstā aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss cenšas ieviest brīvprātīgo militāro dienestu, lai palielinātu Bundesvēra personāla sastāvu. Tomēr trūkst vienotas koncepcijas, jo koalīcijas sarunās SPD uzstāja uz brīvprātīgo dienestu, savukārt Savienība pieprasīja obligātu dienesta gadu vīriešiem un sievietēm..
Šajā kontekstā Marks F., 23 gadus vecs jumiķis no Augšfrankonijas, izteica vēlmi veikt militāro dienestu. Viņa darba devējs cīnās ar kvalificētu darbinieku trūkumu, jo šobrīd ir neaizpildītas divas vietas - situācija, kas ir plaši izplatīta būvniecības nozarē. Gandrīz 2500 būvniecības uzņēmumu meklē jaunus darbiniekus, daļēji sakarā ar uzplaukuma paaudzes aiziešanu pensijā. Darba tirgus eksperts Holgers Šēfers skaidro, ka ietekme uz darba tirgu lielā mērā ir atkarīga no iesaukto karavīru skaita un ilguma. Ja būtu iesaukti 20 000 jauniesaukto, ietekme nebūtu pamanāma; Tomēr aptuveni 700 000 jauniešu varētu pazust, ja tiks izsauktas veselas kohortas.
Bundesvēra izaicinājumi
Bundesvēram šobrīd trūkst aptuveni 100 000 karavīru, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības gatavību līdz 2029. gadam. Diskusiju par obligāto militāro dienestu veicina drošības politikas norises Eiropā, piemēram, Krievijas draudi. Skatoties uz situāciju citās valstīs, tādas valstis kā Zviedrija un Latvija pēc izmaiņām drošības politikā ir atjaunojušas obligāto militāro dienestu. Politisko uzskatu diferenciācija Vācijā ir skaidra, jo AfD aicina atgriezties pie tradicionālās iesaukšanas, bet citas partijas piekopj jaunas koncepcijas..
Tiek parādīta arī reklāmas pienākuma sociālā dimensija: iespējama jauna sabiedriskā pakalpojuma ieviešana varētu atvieglot klīniku, dienas aprūpes centru un pansionātu slogu. Saskaņā ar profesora Panu Poutvaara no Ifo institūta teikto, obligātā militārā dienesta atjaunošana varētu būt ekonomiski izdevīgāka valsts budžetam, taču tā rada riskus, aizkavējot apmācību un ienākšanu darbaspēkā. Poutvaara ierosina, ka brīvprātīgais dienests ir vēlams, ja rezerves lielums nepārsniedz ceturtdaļu no vecuma kohortas.
Ekonomiskā ietekme un ekonomiskās izmaksas
Iesaukšanas atjaunošanai ir iespējamas ekonomiskas izmaksas. Poutvaara izstrādātais scenārijs parāda ietekmi uz nacionālo kopienākumu, kas varētu attiekties uz šādiem pieņēmumiem:
| scenāriji | Privātā patēriņa samazināšanās | Nacionālā kopenākuma samazināšanās |
|---|---|---|
| 5% | – 4 miljoni eiro | – 3,4 miljoni eiro |
| 25% | – 20 miljoni eiro | – 17,1 miljards eiro |
| 100% | – 79 miljoni eiro | – 69,7 miljoni eiro |
Pētnieki arī brīdina, ka krasa krituma gadījumā Vācijai nāktos ņemt kredītus ārvalstīs. Tas ir kontekstā ar daudzu kazarmu un tanku noplicinātajiem apstākļiem, kuru atjaunošana prasa divciparu miljardu investīcijas.
Politiskās debates par obligāto militāro dienestu joprojām ir saspringtas, jo vienlaikus ir jāatrisina nepieciešamība pēc labi pozicionēta militārā dienesta un kvalificēta darbaspēka trūkuma problēma. Tas, vai atgriešanās obligātajā militārajā dienestā patiešām sniegs atbildes uz izaicinājumiem, vēl ir redzams.