Cik mēs īsti nopelnām? Pārsteidzošā realitāte par bagātību!

Cik mēs īsti nopelnām? Pārsteidzošā realitāte par bagātību!

Nesenais Vācijas Ekonomikas institūta (IW) ziņojums atklāj daudzu Vācijas iedzīvotāju nepareizo priekšstatu par saviem ienākumiem salīdzinājumā ar citiem. Turklāt tiek apspriesta pieaugošā sociālā nevienlīdzība. Tādi ekonomisti kā Maksimilians Štokhauzens un Džūdita Nīhusa atklāja, ka 2023. gada aptaujā aptuveni 54,5 procenti respondentu sevi klasificēja kā vidusšķiru, bet tikai 48 procenti patiesībā piederēja šai grupai. Šī neatbilstība rada jautājumus par bagātības un nabadzības uztveri.

Ziņojums par nabadzību un bagātību liecina, ka cilvēki no dažādām sociālajām klasēm bieži vien pārvērtē savu bagātību. Nevienlīdzības eksperts Mariuss Busemejers 2022. gada pētījumā atklāja “ievērojamu tendenci uz vidusdaļu”. Šī tendence liek nabadzīgajiem par zemu novērtēt savu relatīvo nabadzību, savukārt bagātie bieži vien nenovērtē savu bagātību.

Nevienlīdzība un ienākumu stratifikācija

Vidusšķiras definīcija bieži ir neskaidra un saskaņā ar IW ir balstīta uz mājsaimniecības vajadzībām svērto neto ienākumu no 80 līdz 150 procentiem no mediānas. Ģimenei, kurā ir divi vecāki un divi bērni vecumā līdz 14 gadiem, vidusšķiras neto ienākumi ir no 3880 eiro līdz 7280 eiro. Tie, kuri pelna mazāk par 2910 eiro mēnesī, ir starp trūcīgākajiem astoņiem procentiem iedzīvotāju. Savukārt turīgākie pieci procenti pelna vairāk nekā 12 140 eiro mēnesī.

Turklāt Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra atklāj izmaiņas ienākumu stratifikācijā un to saistību ar pieaugošo nevienlīdzību. Iedzīvotāju īpatsvars zemāko ienākumu grupās ir nepārtraukti palielinājies, savukārt ienākumu sadalījuma augšgalā esošās daļas samazinājās līdz 2020. gadam, bet atkal pieaug kopš 2021. gada. 2021. gadā aptuveni 16 procenti iedzīvotāju dzīvoja relatīvā ienākumu nabadzībā, savukārt 2022. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 15 procentiem.

Nabadzības uztvere un realitāte

Nabadzības risks bieži tiek aplūkots, izmantojot relatīvo ienākumu jēdzienu. Saskaņā ar pašreizējo statistiku cilvēki, kuru vidējais ienākumu līmenis nepārsniedz 60 procentus, ir pakļauti paaugstinātam nabadzības riskam. Diskusija par nabadzību Vācijā liecina, ka iedzīvotāji bieži vien var precīzāk novērtēt nabadzības realitāti nekā bagātības sadalījumu. Cilvēki uzskata, ka bagātības ir vairāk, nekā patiesībā ir. Tomēr šie nepareizie priekšstati rada izkropļotu priekšstatu par sociālo taisnīgumu un nevienlīdzību.

IW eksperti brīdina, ka nabadzības jēdziens un ar to saistītie rādītāji var būt ne tikai sarežģīti, bet arī maldinoši. Galu galā problēma joprojām ir novērst šos nepareizos priekšstatus un palielināt izpratni par sociālajām klasēm un to ekonomiskajiem apstākļiem.

Lai iegūtu plašāku informāciju un detalizētu statistiku, apmeklējiet pārskatus par Merkurs un Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra.