Savvaļas atkritumu izgāztuves: Pārpildīti vecie apģērbu konteineri MV rada problēmas!

Savvaļas atkritumu izgāztuves: Pārpildīti vecie apģērbu konteineri MV rada problēmas!

Mēklenburgā-Priekšpomerānijā pieaug sūdzības par savvaļas atkritumu izgāšanu blakus lietotu apģērbu konteineriem. Tāds ir DPA aptaujas rezultāts vairākās pašvaldībās. Jo īpaši Šverīnē iedzīvotāji kopš gada sākuma arvien biežāk ziņo par neērtībām. Šobrīd tur atrodas 104 lietotu apģērbu savākšanas konteineri, kurus apsaimnieko četras labdarības organizācijas. Šverīnas pilsēta pati ir atbildīga par savākto preču nederīgo daļu utilizāciju. Tomēr grūtības rodas lietoto tekstilizstrādājumu nenoteiktās pārstrādes ķēdes dēļ. Šo problēmu saasināja pārstrādes uzņēmuma maksātnespēja un noieta tirgu kritums Ukrainā, Āfrikā un Āzijā, kas situāciju vēl vairāk sarežģīja.

Rostoku ietekmē arī vairāk nekā 200 vecu apģērbu konteineru. Šeit iedzīvotāju sūdzības ir saistītas ar konkurējošo pakalpojumu sniedzēju veikto konteineru izņemšanu. Pilsēta noslēgusi apsaimniekošanas līgumu ar privātu lietoto apģērbu savācēju, kas atbild par tvertņu iztukšošanu. No 2025. gada sākuma būs arī pretrunīgi vērtētais plāns konteineros intensīvāk izmest sliktākas vai bojātas vecās tekstilizstrādājumus. Neibrandenburgā sūdzības rodas tikai sporādiski, un tiek lēsts, ka gadā tiek saņemtas piecas sūdzības. Greifsvaldē ir izvietoti ap 150 lietotu apģērbu konteineri, kur arī tiek saņemtas sporādiskas sūdzības par atkritumu nogulsnēm. Par atkritumu izvešanu ap konteineriem atbild attiecīgais uzstādītājs.

Valsts mēroga problēma

Grūtības ar lietotu apģērbu konteineriem attiecas ne tikai uz Mēklenburgu-Priekšpomerāniju. Valsts mēroga tendence liecina, ka arvien vairāk lietotu apģērbu konteineru pazūd, kas īpaši labdarības biedrības nostāda sarežģītā situācijā. Piecdesmit procenti Vācijas Sarkanā Krusta (DRK) lietoto apģērbu konteineru tādās pilsētās kā Nirnberga tika demontēti, un Volfsburgā visi DRK konteineri pat tika slēgti. Maltiešiem ir arī neskaidrības par to, vai viņu konteineri tur var palikt līdz gada beigām. Galvenā problēma šeit ir tā, ka lietotu apģērbu konteineri kolekcionāriem ir kļuvuši arvien neizdevīgāki.

Šo attīstību veicina izmesto apģērbu cenu kritums un ātrās modes radītais lietoto apģērbu pārpalikums. Arī ES regula, kas ir spēkā kopš 2025. gada janvāra, aizliedz salauzto apģērbu izmest atkritumos, ja tas ir sauss un tīrs. Šīs regulas mērķis ir veicināt tekstilizstrādājumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.

Pareizas izmešanas iespējas

Ir vairākas iespējas, kā pareizi atbrīvoties no vecajām drēbēm. Lietotu apģērbu konteineri no savākšanas punktiem, piemēram, DRK vai Caritas, pieņem valkājamo apģērbu un apavus. Pašvaldības pārstrādes centri pieņem arī tīrus un sausus tekstilizstrādājumus, pat tos, kas ir stipri nolietoti. Tomēr mitri, stipri netīri vai sapelējuši tekstilizstrādājumi jāiznīcina kopā ar atlikušajiem atkritumiem.

Taču pārpratums par ES regulu nozīmē, ka bojātas vecās drēbes nonāk konteineros, kas patiesībā ir paredzēti valkājamām precēm. Jumta organizācijas FairWertung priekšsēdētājs Tomass Ahlmans steidzīgi brīdina par veco apģērbu demontāžu un aicina politiķus finansiāli atbalstīt. Cilvēkiem Vācijā arvien biežāk vecais apģērbs ir jāizmet pārstrādes centros un pašvaldību savākšanas punktos.

Situācija ap lietotu apģērbu konteineriem joprojām ir saspringta un prasa skaidru saziņu un atbilstošus pasākumus, lai risinātu problēmas. Iedzīvotāji tiek aicināti darīt savu darbu, lai nodrošinātu pareizu utilizāciju un uzzinātu par esošajām iespējām.

Lai iegūtu plašāku informāciju par izaicinājumiem saistībā ar apģērbu utilizāciju Vācijā un īpašiem vietējiem apstākļiem, apmeklējiet vietni Dienvidvācieši un Rūra24.