Ekonomika pārejas posmā: ekonomika kopējam labumam iedvesmo Zalcvēdeli!

Ekonomika pārejas posmā: ekonomika kopējam labumam iedvesmo Zalcvēdeli!

Zalcvēdelē notika diskusiju pasākums, kurā piedalījās vairāk nekā 60 dalībnieki, un tajā galvenā uzmanība tika pievērsta ekonomikai kopējam labumam. Šo pasākumu atbalstīja plašs partneru tīkls, kurā bija Altmarkkreis Salzwedel, Hanzas pilsēta Zalcvēdele, IHK Lüneburg-Wolfsburg, bioloģiskais veikals “Grünland”, Sparkasse Altmark West un Voelkel GmbH. Pasākuma mērķis bija sniegt ieskatu kopējā labuma ekonomikas alternatīvajā ekonomiskajā modelī, ko izstrādājis Kristians Felbers.

Pirms galvenā pasākuma sākuma ap 30 dalībniekiem bija iespēja apmeklēt bioloģisko veikalu “Grünland”. Īpašnieks Fēlikss Neimans sniedza informāciju par ekoloģisko ilgtspējību, godīgām piegādes ķēdēm un sociālo atbildību. Vakara pasākums norisinājās Altmarkas IHK birojā, kurā uzrunu teica kopējā labuma ekonomikas iniciators Kristians Felbers. Viņš uzsvēra sociālo pievienoto vērtību un noturības un konkurētspējas stiprināšanu ar rīcību, kas vērsta uz kopējo labumu.

Pārrunātas iespējas un izaicinājumi

Turpmāko diskusiju vadīja Simone Britsch. Diskusijā, kurā piedalījās Kristians Felbers, Fēlikss Noimans, Ole Müggenburg no Voelkel GmbH un David Feldbrügge no Lehmladen GmbH & Co. KG, tika izceltas kopējā labuma ekonomikas ekonomiskās iespējas un izaicinājumi. Diskusijā tika izcelti praktiski risinājumi aktuāliem izaicinājumiem, kas var būt iespējami, rīkojoties uz kopējo labumu.

Uzkodas pēc diskusijas dalībniekiem piedāvāja iespēju personīgai apmaiņai. Atsaucība uz pasākumu bija nemainīgi pozitīva, un pieauga interese par alternatīviem ekonomikas modeļiem, īpaši lauku reģionos. Rajona administratore Dagmāra Šulca uzsvēra kopējā labuma ekonomikas nozīmi mazā mēroga ekonomiskajā reģionā un norādīja, ka šī koncepcija ir nostiprināta rajona turpmākās attīstības koncepcijā.

Kopējā labuma ekonomikas jēdziens un principi

Termins “kopējais labums” nāk no senās Grieķijas un raksturo sabiedrības kopējās intereses. Kopējais labums ir nostiprināts Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikumā (14. pants), un Federālā Konstitucionālā tiesa to uzskata par valsts darbības mērķi. Kopējā labuma ekonomikas mērķis ir saskaņot ekonomisko darbību ar kopējo labumu un radīt stimulus ētiskai rīcībai. Uzņēmumi, kas darbojas šajā modelī, saņem sabiedriskā labuma bilanci, kas tos novērtē pēc tādiem kritērijiem kā cilvēka cieņa, ekoloģiskā atbildība un sociālais taisnīgums.

Kustība ir izplatījusies visā pasaulē kopš 2010. gada. Vācijā pašlaik ir astoņas sertificētas kopienas, kas dažādos veidos veicina kopējo labumu, piemēram, izmantojot kopienas autobusus vai investējot zaļajās zonās. Pēc kritiķu domām, kopējā labuma kritēriji būtu jāpiemēro visai ekonomiskajai sistēmai, kas radītu pamatīgas pārmaiņas. Turklāt tādas organizācijas kā Austrijas Ekonomikas palāta brīdina par īpašuma tiesību un uzņēmējdarbības brīvību ierobežojumiem.

Rezumējot, notikums Zalcvēdelē parāda, ka interese par kopējo labumu ekonomiku aug, īpaši mazākās un lauku kopienās. Vietējo partneru un iesaistīto iedzīvotāju atbalsts varētu būt noderīgs, lai nodrošinātu šī alternatīvā ekonomikas modeļa plašāku izplatību. Plašāku informāciju par ekonomiku kopējam labumam varat lasīt ziņojumos no Līhova-Danenberga un Deutschlandfunk tikt apmeklētam.