Biznesa cīņas par obligāto militāro dienestu: koncentrējieties uz sievietēm un migrantiem!

Biznesa cīņas par obligāto militāro dienestu: koncentrējieties uz sievietēm un migrantiem!

Diskusija par obligātā militārā dienesta atjaunošanu Vācijā kļuvusi asāka, īpaši ņemot vērā kvalificētu darbinieku trūkumu, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām Vācijas uzņēmumu problēmām. Dažādu nozaru vadītāji arvien vairāk atbalsta šo ideju kā veidu, kā nodrošināt mieru un brīvību ģeopolitiskās spriedzes apstākļos, īpaši attiecībā uz Krieviju. Darba devēju asociācijas Gesamtmetall vadītājs Olivers Zanders uzsver, ka Bundesvērs nevar paļauties tikai uz brīvprātīgajiem, lai palielinātu karavīru skaitu no 180 000 līdz 260 000 karavīru, kā arī nodrošinātu aizsardzības spējas ārkārtas situācijā līdz vairāk nekā 400 000 karavīru. Attēls ziņo, ka Zanders uzsver nepieciešamību ekonomiskās intereses izvirzīt augstāk par iesaukšanas prasībām.

Vēl viens Zandera arguments ir tāds, ka iesaukšana ir ekonomiski izdevīgāka ilgtermiņā nekā militārie konflikti. Arī vidējo uzņēmumu vadītājs Kristofs Ahlhauss atbalsta šo iniciatīvu un norāda, ka ekonomika gūst labumu no jauniesaucamajiem, kurus apmāca Bundesvērs un pēc tam strādā civilajā sektorā. Tāpat Zanders aicina veikt izmaiņas konstitūcijā, kas ļautu dienēt arī sievietēm. Vēl viens viņa prasības aspekts ietver Vācijas pilsonību ieguvušo migrantu saistību ar savu jauno dzimteni militārajā un alternatīvajā dienestā.

Politiskās perspektīvas un alternatīvas

Pašreizējās debatēs izteicies arī aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, kurš atbalsta Zviedrijas sistēmai līdzīgu modeli. Zviedrijā katrs jaunietis — gan sievietes, gan vīrieši — tiek iesaukti, un tikai daļa faktiski veic pamata militāro dienestu. Taču šī metode, kas atkal ir spēkā kopš 2018. gada, paredz arī politisko vairākumu ieviešanu Vācijā. rezervistu biedrība norāda, ka Vācijas Bundestāga bruņoto spēku komisāre Eva Högla ir pret tradicionālo iesaukšanu, taču ir atvērta alternatīviem modeļiem.

Patriks Sensburgs zīmīgi norāda arī uz to, ka Vācija nespētu saglabāt savas aizsardzības spējas bez obligātā militārā dienesta. Viņš kritizē Bundesvēra mērķa spēku — 203 000 karavīru — kā nepietiekamu un ir apņēmies visaptveroši diskutēt par loģistiku un atbalstu. Profesors Dr. Karlo Masala uzsver, ka Bundesvērā pastāv personāla problēma un efektīvas debates par iesaukšanu ir būtiskas. Viņš arī ierosina izstrādāt stimulus pakalpojumu sniegšanai, lai padarītu tos pievilcīgākus jauniešiem.

Savukārt Bundestāga deputāts Robins Vāgeners iestājas pret obligātā militārā dienesta atjaunošanu, jo ir pārliecināts, ka tā nevar atrisināt esošo kadru problēmu. Masala aicina sabiedrību attīstīt izpratni par aizsardzības nepieciešamību. Patriks Sensburgs atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir aizstāvēt brīvības un labklājības vērtības, savukārt kapteinis Jonass Hārds af Segerstads, Zviedrijas vēstniecības aizsardzības atašejs, iesaka izskatīt izaicinājumus, kas saistīti ar iesaukšanas atjaunošanu.