Ekonomika zem spiediena: nepieciešamas reformas – ko plāno valdība?

Ekonomika zem spiediena: nepieciešamas reformas – ko plāno valdība?

Uzņēmēju pārstāvji Vācijā ir arvien vairāk neapmierināti ar federālās valdības attieksmi, kas pašreizējās budžeta debatēs galvenokārt koncentrējas uz lielākiem izdevumiem. DIHK ģenerāldirektore Helēna Meļņikova norāda, ka plānotais jaunais parāds paver finansiālu brīvību, bet arī nes līdzi lielu atbildību. Viņa aicina uz "izlēmīgu reformu kursu" un paātrināt plānošanas, apstiprināšanas un piešķiršanas procedūras. Turklāt ātri jāvirza uz priekšu birokrātijas samazināšana, lai privātajam sektoram piedāvātu labāku investīciju klimatu, jo 90% no visām investīcijām Vācijā nāk no šīs jomas.

Arī BVMW rīkotājdirektors Kristofs Ahlhauss pauž neapmierinātību ar melnsarkanās koalīcijas ekonomisko politiku. Viņš aicina samazināt nodokļus, atvieglot enerģijas cenas un veikt visaptverošas labklājības valsts reformas. Arī Stefans Kērzels no DGB šajā kritiskajā situācijā pieprasa, lai turpmākās investīcijas netiktu nospēlētas pret labklājības valsti. Viņš iestājas par noturīgiem risinājumiem pašvaldību ieņēmumu stiprināšanai, piemēram, ieviešot īpašuma nodokli un taisnīgāku mantojuma nodokli.

Investīcijas un sociālā atbildība

Lai gan DGB principiāli pozitīvi vērtē 2025.gada budžetu, kurā paredzētas investīcijas 116 miljardu eiro apmērā, tā brīdina par iespējamām papildu budžeta robiem, kas varētu rasties no prasītajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumiem. VdK prezidente Verēna Bentele uzsver pieaugošās nepilnības veselības un māsu aprūpes apdrošināšanā. Viņa aicina reformēt parādu bremzi, lai nodrošinātu ilgtermiņa ieguldījumus labklājības valstī un novērstu pieaugošo nevienlīdzību.

Saskaņā ar IMK Daudzas no iepriekš minētajām problēmām ir saistītas ar fundamentālu Vācijas ekonomiskās labklājības zudumu. Monetārā un fiskālā politika sākotnēji uz cenu satricinājumiem reaģēja atbilstoši, taču no 2023. gada sākuma jau ir redzami arvien pieaugošie monetārās politikas ierobežojumi un finanšu politikas reakcijas, kas izriet no Federālās konstitucionālās tiesas sprieduma. Šīs norises ir padarījušas stingrāku fiskālo politiku, kamēr ekonomika joprojām ir trausla. Steidzami nepieciešama reforma attiecībā uz parādu bremzēm, lai novērstu stagnācijas tendences 2024. gadā.

Vēl viens kritisks punkts ir sociāli pieņemamas un labklājību veicinošas dekarbonizācijas nepieciešamība. Koncentrēšanās uz CO2 cenām un klimata naudu uz vienu iedzīvotāju rada riskus un izplatīšanas politikas problēmas, tāpēc CO2 cenai vajadzētu būt daļai no visaptverošāka instrumentu kopuma. Darba tirgus ir pakļauts spiedienam, jo ​​īstermiņā pieaug bezdarbs, savukārt vidējā termiņā pastāv kvalificētu darbinieku trūkuma risks. Darbinieku aktivizēšanai un apmācībai nepieciešami ilgtermiņa finanšu resursi.

SPD partijas līderis Larss Klingbeils otrdien Bundestāgā iepazīstinās ar 2025.gada budžeta likuma projektu un iepazīstinās ar finanšu plāniem turpmākajiem gadiem. Debates jau tagad izraisa daudz strīdu Vācijas politiskajā un ekonomiskajā vidē.