Ekonomika pieprasa elastīgākas parāda bremzes krīzes laikā

Ekonomika pieprasa elastīgākas parāda bremzes krīzes laikā

Saskaņā ar ziņojumu www.n-tv.de, ekonomisti aicina reformēt parādu bremzi, lai krīzes laikā varētu reaģēt elastīgāk. Priekšlikums varētu būtiski mainīt veidu, kā Vācija reaģē uz ekonomiskajām ārkārtas situācijām. Ekonomisti rosina trīs vietās koriģēt parāda bremzi, lai palielinātu fiskālās politikas elastību un padarītu valsts izdevumus orientētus uz nākotni.

Ierosinātā korekcija parāda bremzē ir paredzēta, lai ļautu regulēt pāreju pēc ārkārtas situācijas, neapdraudot valsts finanšu ilgtspēju. Šim nolūkam ir jāievieš pārejas posms, kurā pieļaujamais strukturālais deficīts var pārsniegt parasto kontroles robežu, bet tas ir nepārtraukti jāsamazina. Turklāt ikgadējā strukturālā deficīta standarta robeža būtu jāsadala atkarībā no parāda attiecības un jāpalielina, ja koeficienti ir zemi. Papildus tiek piedāvāts metodoloģisks ekonomikas korekcijas uzlabojums, lai nodrošinātu cikliskāku finanšu politiku.

Šie reformu priekšlikumi varētu būtiski ietekmēt Vācijas finanšu tirgu. Parādu bremžu mazināšana krīzes laikā varētu palielināt valsts parāda attiecību. Tā rezultātā investori un kapitāla tirgi varētu kļūt piesardzīgāki, jo ir bažas par valsts finansēm. Ilgtermiņā parādu bremžu mazināšana varētu ietekmēt arī pārliecību par Vācijas ekonomikas stabilitāti un valsts kredītreitingu.

Tomēr ekonomistu priekšlikumam varētu būt arī pozitīva ietekme, jo tas ļautu veikt nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā, digitalizācijā un klimata aizsardzībā bez parādu bremzes to kavēšanas. Tas varētu stiprināt Vācijas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju ilgtermiņā. Tomēr būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka parāda bremžu atslābināšana neradītu pārmērīgu parādu, kas ilgtermiņā apdraudētu valsts finanšu ilgtspēju.