Tarifi krītas, parādi aug: Tramps un ekonomiskā krīze ASV

Tarifi krītas, parādi aug: Tramps un ekonomiskā krīze ASV

ASV saskaras ar sarežģītu ekonomisko situāciju, ko raksturo augsts valsts parāds un nepārtraukti tirdzniecības konflikti. Donalds Tramps nesen paziņoja par tarifiem, kas tika atlikti vai ieviesti pēdējā brīdī. Tarifi atsevišķām precēm samazināsies no 145% līdz 30%, bet 10% bāzes tarifs saglabāsies visam importam, tāpat kā nozarei specifiskie tarifi automašīnām, tēraudam, alumīnijam, pusvadītājiem un, iespējams, farmaceitiskajiem izstrādājumiem. Eksperti brīdina, ka šie pasākumi var samazināt patēriņu un novest pie vājas izaugsmes. Piemēram, Walmart jau paziņojis, ka paaugstinās cenas augstāku tarifu dēļ. Vidējais efektīvais importa tarifs ASV tagad ir 15%, kas ir sešas reizes augstāks nekā pirms Trampa stāšanās amatā un ir liels izaicinājums patērētājiem.

Lai gan S&P 500 indekss kopš gada sākuma ir atguvies, stabilizētas ekonomikas izredzes ir neskaidras. Fed priekšsēdētājs Džeroms Pauels pauda bažas par iespējamiem pastāvīgiem piegādes satricinājumiem un nevēlas samazināt procentu likmes. Tikmēr ASV valdība katru gadu uzņemas jaunus parādus gandrīz 2 triljonu dolāru apmērā, kā rezultātā kopējais parāds pārsniedz gada ekonomisko izlaidi. Moody's ir samazinājusi ASV kredītreitingu, kas nozīmē, ka valsts ir zaudējusi visu trīs lielāko reitingu aģentūru augstāko reitingu. Tas varētu ilgtermiņā negatīvi ietekmēt ārvalstu investoru intereses, lai gan ASV joprojām tiek uzskatīta par pievilcīgu tiešo investīciju galamērķi, galvenokārt nodokļu krituma un lielā pārdošanas tirgus dēļ.

Tirdzniecības konflikta ietekme uz eirozonu

Tirdzniecības konflikts starp ASV un Eiropu ietekmē ne tikai Amerikas, bet arī Eiropas ekonomiku. Šī spriedze ietekmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetāro politiku. Lai stiprinātu Eiropas aizsardzību, eiro zonas valstis ir spiestas uzņemties simtiem miljardu lielu parādu. Tas palielina ārkārtējas reakcijas risku obligāciju tirgos, īpaši valstīs ar lielu parādu, piemēram, Itālijā un Francijā.

2011./2012. gada eiro krīzes laikā pieauga valdības obligāciju procentu likmes, kas ietekmēja investoru uzticību. Lai izvairītos no līdzīga krituma, ECB kopš tā laika ir atbalstījusi obligāciju cenas, veicot plašus pirkumus. Svarīgākā bāzes procentu likme, noguldījumu likme, jau ir samazināta no 4,0 līdz 2,75 procentiem, un turpmāka samazināšana gaidāma nākamajā ECB sanāksmē. Šo samazinājumu varētu pavadīt nenoteiktība saistībā ar globālo tarifu karu, kas potenciāli varētu izraisīt inflācijas kāpumu.

Lēmumi par procentu likmēm un inflācijas perspektīvas eiro zonā

ECB prezidente Kristīne Lagarda pauda bažas par eirozonas inflācijas perspektīvas nenoteiktību. Inflācijas līmenis Vācijā pašlaik ir 2,3 procenti un eiro zonā 2,5 procenti, kas ir tālu no vidēja termiņa mērķa 2,0 procentiem. Vairāki ECB locekļi, tostarp Isabel Schnabel, aicina uz diskusiju par iespējamu procentu likmju samazināšanas apturēšanu, lai nepieļautu, ka procentu likmes paliek pārāk zemas un tādējādi ilgtermiņā noved pie augstas inflācijas un finanšu krīzes. Pasaulē pieaug spiediens uz centrālajām bankām, kas var apdraudēt monetārās politikas veidotāju neatkarību un stabilitāti.

Kopumā ekonomiskā situācija joprojām ir saspringta gan ASV, gan Eiropā, savukārt finanšu tirgus dalībnieki cieši uzrauga, kā politiskie lēmumi abos reģionos ietekmēs ekonomisko vidi.