Muitas strīds ar ASV: Vācijas IKP atkal draud sarukt!

Muitas strīds ar ASV: Vācijas IKP atkal draud sarukt!

Ekonomiskais pesimisms Vācijas rūpniecībā draudīgi pieaug, īpaši saistībā ar notiekošo tirdzniecības strīdu ar ASV. Saskaņā ar ziņojumiem no sueddeutsche.de Vācijas Rūpniecības federācijas (BDI) eksperti prognozē, ka 2023. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 0,3 procentiem. Tas nozīmētu, ka Vācijas ekonomika jau divus gadus pēc kārtas ir samazinājusies, uzsver BDI prezidents Pīters Leibingers.

Īpaši satraucoša ir iespējamā ietekme, ko varētu radīt ASV tarifu atsākšana, kas no jūlija varētu piemērot 20 procentus Eiropas eksportam. BDI ģenerāldirektore Tanja Gēnere brīdina, ka šie tarifi var noslogot Vācijas ekonomiku par 0,3 procentpunktiem, ja tie netiks savlaicīgi atcelti. Ifo institūts simulācijās pat ir aprēķinājis, ka jauna tarifu pakete vidējā termiņā Vācijas rūpniecību varētu samazināt par 2,8 procentiem.

Ietekme uz eksportu un ražošanu

Muitas strīda sekas jau ir manāmas: 2025. gada aprīlī Vācijas eksports saruka par 1,7 procentiem līdz 131,1 miljardam eiro. Rūpnieciskā ražošana šomēnes samazinājās par 1,4 procentiem. Šos kritumus kā dramatiskus raksturoja arī DIHK ārējās tirdzniecības vadītājs Volkers Treiers, īpaši attiecībā uz eksportu uz ASV. ikdienas ziņas ziņojumi par nopietnajiem lēmumiem, kas saistīti ar muitas strīdu un kas ir skaidri atspoguļoti ekonomiskajos datos.

Federālā Ekonomikas ministrija brīdina par turpmākiem neveiksmēm ekonomikā, ko vēl vairāk saasinās esošā tirdzniecības politikas nenoteiktība. Tomēr daži eksperti mazinās pesimismu un runā par iespējamās nozares stabilizācijas pazīmēm. Commerzbank uzsver, ka augstāki pasūtījumu numuri un ifo indeksa pieaugums ir pozitīvi signāli.

Skatoties nākotnē

Bundesbanka sagaida, ka Vācijas ekonomika lēnām atveseļosies un sagaida stagnāciju 2025. gadā. Šo prognozi mazina neskaidrības saistībā ar ASV tirdzniecības politiku, kas turpina ietekmēt ekonomikas izaugsmi. Tomēr tādi pasākumi kā federālās valdības fiskālā pakete un iespējamie Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazinājumi varētu veicināt izaugsmi. Pašā eirozonā 2025. gada pirmajā ceturksnī bija vērojams pieaugums par 0,6 procentiem, savukārt Vācijas ekonomikas izlaide pieauga par 0,4 procentiem. Tomēr, pēc ekspertu domām, šiem datiem ir tikai ierobežota nozīme, jo tarifu strīda sekas vēl nav pilnībā redzamas.

Kopumā situācija joprojām ir saspringta, un jāskatās, kā turpmākajos mēnešos attīstīsies tirdzniecības strīds un ekonomiskie apstākļi.