ES kohēzijas politikas nākotne: izaicinājumi un iespējas 2025. gadā!

ES kohēzijas politikas nākotne: izaicinājumi un iespējas 2025. gadā!

2025. gada 14. jūlijā Eiropas Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem daudzgadu finanšu shēmai (DFS) un kohēzijas politikai no 2028. gada. Šie priekšlikumi ir īpaši svarīgi, jo kohēzijas politika veido gandrīz vienu trešdaļu no visa ES budžeta un tāpēc ir ļoti svarīga ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanai dalībvalstīs. Mērķis ir skaidrs: ir jāsamazina reģionālā nelīdzsvarotība un jāveicina ES reģionu konkurētspēja. DIHK ziņo, ka Eiropas Komisija savos turpmākajos priekšlikumos pievērsīsies arī finansēšanas plānu ietekmei uz tādām galvenajām jomām kā vides aizsardzība un noturība pret klimata pārmaiņām.

Diskusijas par kohēzijas politikas nākotni pašlaik galvenokārt risinās par iespējamiem finanšu samazinājumiem par labu aizsardzības izdevumiem un apsvērumiem par lielāku kohēzijas fondu pārvaldības centralizāciju. Šī centralizācija varētu ierobežot reģionu rīcības iespējas un novest pie mazāk pielāgotiem pasākumiem. Svarīgs jautājums ir arī lielais administratīvais slogs, piesakoties līdzekļu saņemšanai no tādām programmām kā Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Sociālais fonds (ESF). Pieaug prasības pēc procedūru standartizācijas un digitalizācijas, lai nodrošinātu efektīvu, mērķtiecīgu un nebirokrātisku līdzekļu izlietojumu.

Izaicinājumi un prasības kohēzijas politikai

Nepieciešamība pēc kohēzijas politikas satura pielāgošanas ir nepārprotama. Par būtisku tiek uzskatīta atgriešanās pie skaidriem pamatmērķiem, piemēram, pievilcīgu atrašanās vietas apstākļu radīšana un investīcijas infrastruktūrā, kā arī kvalificētu darbinieku un apmācības pasākumu veicināšana. Ilgtspējīgas attīstības garā Federālā vides aģentūra pieprasa vismaz 30% no DFS līdzekļiem izmantot klimata aizsardzībai, lai veicinātu konkurētspēju un sociālo apmierinātību, vienlaikus nodrošinot veselīgu vidi. Federālā vides aģentūra uzsver, ka šī mērķtiecīgā orientācija ir nepieciešama arī, lai ņemtu vērā reģionālās īpatnības un paplašinātu tādas nākotnes tēmas kā klimata neitralitāte un bioloģiskā daudzveidība.

Šajā kontekstā ir jāņem vērā vairāki stratēģiski elementi. Ir jāizstrādā reģionālie pārejas plāni, kuros tiek pieņemta līdzdalības pieeja, lai nodrošinātu godīgāku pāreju visām ieinteresētajām personām, jo ​​īpaši darba ņēmējiem un arodbiedrībām. Ir svarīgi izvairīties no ceļu atkarības un izslēgt neilgtspējīgas tehnoloģijas. Taisnīga pāreja nodrošina iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos transformācijas procesos.

Nākamajos mēnešos Eiropas, nacionālā un reģionālā politika intensīvi pievērsīsies ES Komisijas priekšlikumiem. Sekos sarunas ar ES Parlamentu un Padomi, un galīgā vienošanās vienprātīgi jāapstiprina dalībvalstīm un ES Parlamentam ar balsu vairākumu. Visu dalībnieku pienākums ir nepazaudēt komerciālās ekonomikas intereses, lai nodrošinātu līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un sociālajiem un ekoloģiskajiem mērķiem.