Nākotnes drošā Vācijas pensiju sistēma: eksperti ir vienisprātis – ar pensiju 67 gadu vecumā nepietiek!
Saskaņā ar www.derwesten.de ziņojumu Vācijas pensiju eksperti ir vienisprātis: 67 gadu pensionēšanās vecumu nevar saglabāt. Ieteicams pensionēšanās vecumu saistīt ar paredzamā mūža ilguma palielināšanos. Ekonomists Martins Verdings iesaka pensionēšanās vecumu palielināt par pusgadu ik pēc desmit gadiem, ja dzīves ilgums palielinās par vienu gadu. Pamatojoties uz šo formulu, viņš prognozē, ka līdz 2051. gadam pensionēšanās vecumam vajadzētu pieaugt līdz 68 gadiem un līdz 2071. gadam tas varētu pieaugt pat līdz 69. Kā uzsver ekonomiste Monika Šnicere, ilgāks darba mūžs īpaši skartu jaunākās paaudzes...

Nākotnes drošā Vācijas pensiju sistēma: eksperti ir vienisprātis – ar pensiju 67 gadu vecumā nepietiek!
Saskaņā ar ziņojumu www.derwesten.de,
Vācijas pensiju eksperti ir vienisprātis: 67 gadu pensionēšanās vecumu nevar saglabāt. Ieteicams pensionēšanās vecumu saistīt ar paredzamā mūža ilguma palielināšanos. Ekonomists Martins Verdings iesaka pensionēšanās vecumu palielināt par pusgadu ik pēc desmit gadiem, ja dzīves ilgums palielinās par vienu gadu. Pamatojoties uz šo formulu, viņš prognozē, ka pensionēšanās vecums līdz 2051. gadam jāpaaugstinās līdz 68 gadiem un līdz 2071. gadam varētu pieaugt pat līdz 69 gadiem.
Kā uzsver ekonomiste Monika Šnicere, ilgāks darba mūžs īpaši skartu jaunākās paaudzes, kuras dzimušas neilgi pēc tūkstošgades mijas un līdz ar to tām priekšā ievērojami garāks darba mūžs. Šis priekšlikums radītu smagu finansiālu slogu arī citām paaudzēm.
Šīm izmaiņām varētu būt būtiska ilgtermiņa ietekme uz darba tirgu un finanšu sektoru. Ilgāks darba mūžs varētu novest pie vecuma struktūras izmaiņām uzņēmumos un, iespējams, samazināt darbaspēka trūkumu. Turklāt ilgākas darba stundas samazinātu pensiju atšķirību, kas varētu radīt lielākus darba ņēmēju pensijas uzkrājumus.
Tomēr ilgāks darba mūžs nozīmētu arī to, ka varētu tikt apstrīdētas noteiktas nozares un uzņēmumi, kas paļaujas uz jaunāku, dinamiskāku darbaspēku. Turklāt varētu palielināties nodokļu ieņēmumi pensiju nodrošināšanai, bet vienlaikus varētu palielināties slogs sociālajai sistēmai, jo tiek atliktas tiesības uz pensiju.
Kopumā pensionēšanās vecuma pielāgošana, lai atspoguļotu dzīves ilguma palielināšanos, būtu sarežģīta stratēģija, kas būtu rūpīgi jāapsver un jāplāno, lai ņemtu vērā ilgtermiņa ietekmi uz ekonomiku un finanšu sektoru.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.derwesten.de