Otrā darbavieta Vācijā: kā nodrošināt finansiālas priekšrocības!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vācijā 2023. gadā 4,5% nodarbināto būs otrā darba vieta. Rakstā sniegta informācija par juridiskajiem aspektiem, nodokļu saistībām un darba laika modeļiem.

In Deutschland haben 4,5% der Erwerbstätigen 2023 einen Zweitjob. Der Artikel informiert über rechtliche Aspekte, steuerliche Verpflichtungen und Arbeitszeitmodelle.
Vācijā 2023. gadā 4,5% nodarbināto būs otrā darba vieta. Rakstā sniegta informācija par juridiskajiem aspektiem, nodokļu saistībām un darba laika modeļiem.

Otrā darbavieta Vācijā: kā nodrošināt finansiālas priekšrocības!

Vācijā skaitļi liecina par skaidru tendenci: 2023. gadā aptuveni 4,5% darbaspēka, kas atbilst aptuveni 1,9 miljoniem cilvēku, bija otrais darbs. Motīvi šādam nepilna laika darbam ir dažādi. Daudzi cilvēki cenšas sasniegt finansiālus mērķus, savukārt citi pieprasa nepilna laika darbu personīgo interešu vai profesionālās izaugsmes dēļ. Par to ziņo Dienvidvācieši.

Tomēr tiesiskais regulējums otrā darba veikšanai ir sarežģīts. Darba devējiem un nodokļu birojam ir būtiska ietekme uz darbinieku sekundāro darbību. Lai gan ikvienam darbiniekam saskaņā ar Pamatlikumu ir tiesības praktizēt savā profesijā (Pamatlikuma 12. pants), ir jāievēro noteiktas prasības. Darba devējs var pieprasīt ziņot par nepilnas slodzes darbu, it īpaši, ja tas var tikt ietekmēts pamatdarbā.

Tiesiskais regulējums

Darba devēji nedrīkst darba līgumā atrunāt vispārēju blakusdarbības aizliegumu. Tomēr ir pieļaujams, ka darbiniekiem ir jāreģistrē savas sekundārās darbības, īpaši, ja tās saskaņā ar līguma noteikumiem tiek uzskatītas par potenciāli konfliktējošām. Tipiska vienošanās bieži ietver darba devēja piekrišanu, kuru var neņemt tikai tad, ja pastāv likumīgas intereses, kā ziņots.

Informācija, kas darba devējiem nepieciešama, lai novērtētu nepilna laika darbu, ir daudzveidīga. Tas ietver plānoto darbību, uzņēmumu, kā arī darba laiku un sekundārās darbības apjomu. Tie ir būtiski faktori, kas palīdz novērtēt ietekmi uz pamatdarbu. Īpaši konkurējošu darbību gadījumā darba devējam ir tiesības aizliegt sekundāro darbību, ja tā apdraud uzņēmuma intereses.

Darba laika noteikumi un nodokļu aspekti

Svarīgs priekšnoteikums, lai strādātu otrā darbā, ir darba laika noteikumi. Kopējais darba laiks no pamatdarba un nepilna darba laika nedrīkst pārsniegt 8 stundas darba dienā un 48 stundas nedēļā. Turklāt pēc darba beigām ir nepieciešams 11 stundu atpūtas laiks. Darbiniekiem arī jābūt uzmanīgiem, lai neapdraudētu savu galveno darba devēju, veicot sekundāru darbu, atrodoties apmaksātā atvaļinājumā.

No nodokļu viedokļa svarīgas ir arī sekundārās darbības. Ienākumi no otrā darba tiek aplikti ar nodokļiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Minidarbi, kas mēnesī ienes līdz 556 eiro, ir atbrīvoti no sociālās apdrošināšanas, savukārt ienākumus virs šīs summas var reģistrēt kā vidējo darbu, kas darbiniekam nozīmē mazākus nodokļus. Parastām otrajām darbavietām rēķini ir VI nodokļu kategorijā, kas rada lielus atskaitījumus. Nodokļu deklarācija ir nepieciešama, jo nodokļu inspekcija pieskaita abas algas, lai aprēķinātu ienākuma nodokli.

Darba laika sadalījums starp pamatdarbu un nepilnu darba laiku ir individuāls un nereti atkarīgs no personīgām saistībām. Parastie darba laika modeļi ietver nepilna laika darbu nedēļas nogalē, četru dienu nedēļu ar nepilnu darba laiku piektdien vai sestdien un vakara ekskursijas uz papildu darbiem. Tas piedāvā lielāku elastību, īpaši nepilna laika darbiniekiem.

Kopumā var teikt, ka sekundārās nodarbinātības tēmai ir daudz šķautņu gan darbiniekiem, gan darba devējiem. Lai gan noteiktu dzīvesveidu finansēšana ir iemesls daudziem darbiniekiem, vienmēr ir jāpatur prātā juridiskie un nodokļu nosacījumi. Visaptverošu informāciju par to varat atrast vietnē Finanšu padoms.