Novēršanās no Krievijas: Vācijas federālā valdība meklē jaunus ekonomiskos partnerus Vidusāzijā, Āfrikā un Latīņamerikā
Kanclera Šolca vadītā federālā valdība cenšas padziļināt esošās partnerattiecības ar ekonomiski mazāk spēcīgajām Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas valstīm un atrast jaunus partnerus. Tā ir atbilde uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai, kas nozīmēja, ka Vācija vairs nav atkarīga no Krievijas kā galvenās enerģijas piegādātāja. Turklāt Vācija vēlētos samazināt savu ekonomisko atkarību no Ķīnas sliktās pieredzes dēļ ar Krieviju. Šajā kontekstā Vācijai īpaši interesantas ir izejvielu atradnes Vidusāzijas valstīs. Kazahstāna, kas ir reģiona spēcīgākā ekonomika, jau apgādā naftas pārstrādes rūpnīcu Švedtā un kompensē samazinājumu...

Novēršanās no Krievijas: Vācijas federālā valdība meklē jaunus ekonomiskos partnerus Vidusāzijā, Āfrikā un Latīņamerikā
Kanclera Šolca vadītā federālā valdība cenšas padziļināt esošās partnerattiecības ar ekonomiski mazāk spēcīgajām Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas valstīm un atrast jaunus partnerus. Tā ir atbilde uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai, kas nozīmēja, ka Vācija vairs nav atkarīga no Krievijas kā galvenās enerģijas piegādātāja. Turklāt Vācija vēlētos samazināt savu ekonomisko atkarību no Ķīnas sliktās pieredzes dēļ ar Krieviju. Šajā kontekstā Vācijai īpaši interesantas ir izejvielu atradnes Vidusāzijas valstīs. Kazahstāna kā reģiona spēcīgākā ekonomika jau apgādā naftas pārstrādes rūpnīcu Švedtā un kompensē Krievijas piegāžu samazinājumu. Turklāt Kazahstānā ir arī urāns, dzelzsrūda, cinks, varš un zelts, kas padara to par potenciālu partneri ūdeņraža ražošanā no atjaunojamiem enerģijas avotiem.
Partnerattiecības ar Vidusāzijas valstīm, tāpat kā nesenajā Vidusāzijas samitā Berlīnē, iepriekš kādai ES dalībvalstij bija jaunums. Taču skarto valstu prezidenti atrodas sarežģītā situācijā, jo, no vienas puses, viņiem ir ciešas ekonomiskās saites ar Krieviju, bet, no otras puses, viņi arī uzsver, ka atbalsta Rietumu valstu sankciju režīmu pret Krieviju. Kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sākuma ir būtiski pieaudzis eksports no Vidusāzijas valstīm uz Krieviju, kas rada aizdomas, ka Rietumu kompānijas caur šīm valstīm cenšas apiet ekonomiskās sankcijas pret Krieviju.
Centrālāzijas samita kopīgajā paziņojumā Krievija nav pieminēta, taču tajā ir uzsvērti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principi, piemēram, visu valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte un spēka draudu vai lietošanas aizliegums. To var saprast kā mājienu uz Krievijas agresijas karu Ukrainā.
Maskava negatīvi reaģēja uz kanclera Vidusāzijas ofensīvu. Krievijas Ārlietu ministrija kritizēja faktu, ka Rietumu sankcijas pret Krieviju tika aktualizētas Šolca un Kazahstānas prezidenta sarunā. Krievija piešķir lielu nozīmi pilnīgai ekonomiskai sadarbībai un labām kaimiņattiecībām ar Kazahstānu un sagaida, ka šajās sadarbības attiecībās neiejauksies ārējie dalībnieki.
Partnerattiecību intensificēšana ar Centrālāzijas valstīm un atkarības mazināšana no Krievijas un Ķīnas varētu ietekmēt Vācijas tirgu un finanšu sektoru. Jaunas sadarbības un tirdzniecības attiecības varētu pozitīvi ietekmēt Vācijas ekonomiku, atvieglojot piekļuvi izejvielām un pārdošanas tirgiem. Taču vienlaikus pastāv risks, ka Rietumu sankcijas pret Krieviju tiks apietas un citu valstu uzņēmumi arvien biežāk veiks darījumus ar Krieviju caur Centrālāzijas valstīm.
Avots: saskaņā ar ziņojumu www.bietigheimerzeitung.de
Izlasiet avota rakstu vietnē www.bietigheimerzeitung.de