Trauksme ekonomikai: BGA prezidents aicina veikt krasas reformas!

Trauksme ekonomikai: BGA prezidents aicina veikt krasas reformas!

Ekonomiskie izaicinājumi Vācijā pasliktinās. Federālās vairumtirdzniecības, ārējās tirdzniecības un pakalpojumu asociācijas (BGA) prezidents Dr. Dirks Jandura bija kritisks par pašreizējiem IKP rādītājiem 2025. gada otrajā ceturksnī. Viņš norādīja, ka jaunākie dati liecina par iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu, kas lielā mērā ir saistīts ar vājo ārējo tirdzniecību. Jandura uzsver reformu steidzamību, lai palielinātu Vācijas kā uzņēmējdarbības vietas konkurētspēju. Viņaprāt, Vācija ir "pārāk dārga, pārāk sarežģīta, pārāk birokrātiska un pārāk lēna", kas uzņēmumiem rada lielas problēmas.

IKP negatīvā attīstība tiek interpretēta kā brīdinājuma signāls vairumtirgotājiem. Jandura norāda, ka ekonomikas rādītāju samazināšanās noved pie pieprasījuma samazināšanās, kas izpaužas kā mazāk pasūtījumu un pieaug klientu jutīgums pret cenām. Ņemot vērā sarežģīto ārpolitisko situāciju, viņš aicina federālo valdību veikt ātrākus un skaidrākus pasākumus ekonomikas stimulēšanai.

Gada ekonomikas pārskats un strukturālie izaicinājumi

Ikgadējā ekonomikas pārskata ietvaros, kuru Federālais kabinets apstiprināja 2025.gada 29.janvārī, tika noteiktas ekonomikas un finanšu politikas prioritātes, kā arī ekonomikas prognoze 2025.gadam. Ziņojums liecina, ka Vācijas ekonomika pēc divu gadu stagnācijas atrodas sarežģītā situācijā. 2024. gadā izaugsmes impulsus galvenokārt radīja valsts un privātā patēriņa izdevumi, savukārt investīcijas samazinājās, un uz eksportu orientētā nozare cieta no ražošanas izmaksu pieauguma.

Federālā valdība sagaida, ka 2025. gadā cenu koriģētais IKP pieaugs par 0,3 procentiem, taču iekšzemes pieprasījums sākotnēji saglabāsies vājš. Paredzams, ka privāto patērētāju tēriņi pieaugs par 0,5 procentiem, bet investīcijas iekārtās – par 1,1 procentiem. Neskatoties uz to, sagaidāms būvniecības investīciju kritums par 0,6 procentiem un neliels eksporta kritums par 0,3 procentiem. Salīdzinājumam paredzams, ka imports pieaugs par 1,9 procentiem.

Federālās valdības reformas un pasākumi

Ņemot vērā šo saspringto situāciju, gada ekonomikas pārskatā ir identificētas četras galvenās strukturālās problēmas: ģeopolitiskais pavērsiens, demogrāfiskā novecošanās, klimata pārmaiņas un novārtā atstātie atrašanās vietas faktori. Reaģējot uz šiem izaicinājumiem, federālā valdība ir veikusi pasākumus, lai samazinātu birokrātiju un uzlabotu plānošanas un apstiprināšanas procedūras. Turklāt tika īstenotas reformas, lai labāk izmantotu darbaspēka potenciālu un stabilizētu darba spēju.

Vēl viens svarīgs aspekts ir energoapgādes stabilizācija enerģētikas krīzes laikā un paātrināta atjaunojamo energoresursu paplašināšana. Federālā valdība īsteno mēreni ierobežojošu fiskālās politikas kursu, lai samazinātu fiskālo rīcības brīvību. Runājot par klimata politiku, ziņojumā ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 65 procentiem.

Šo pasākumu mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti un ekonomikas politikas centrā izvirzīt labklājībai nozīmīgus aspektus. Jandura un ikgadējais ekonomikas pārskats skaidri parāda, ka ir pienācis laiks izlēmīgām reformām, lai Vācija atkal kļūtu konkurētspējīga.

Pārmaiņu steidzamība un reformu nepieciešamība ir skaidri vēstījumi gan no BGA ziņots kā arī federālās valdības gada ekonomiskajā pārskatā parādīts ir. Nepieciešamība rīkoties ir acīmredzama, un nākamie mēneši būs izšķiroši Vācijas ekonomikas atveseļošanai.