Veca vara ekonomikai: aktīvajām pensijām jāved pensionāri!
Ekonomiskā situācija Vācijā ir satraucoša. CDU ģenerālsekretārs aicina noteikt “aktīvu pensiju”, lai pensionāri varētu strādāt ilgāk un palielinātu stagnējošo produktivitāti.
Veca vara ekonomikai: aktīvajām pensijām jāved pensionāri!
Vācijas ekonomika piecus gadus uzrāda stagnējošu izaugsmi, kas rada lielas problēmas gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem. Skaļi Overtons reālais IKP pieaugums no 2019. līdz 2024. gadam bija tikai 0,3 procenti. Produktivitāte tajā pašā laika posmā pieauga tikai par 0,3 procentiem gadā, kas ir ievērojams kritums salīdzinājumā ar 1,2 procentiem gadā no 1991. līdz 2020. gadam. Šī ekonomikas stagnācija rada ekspertu bažas par Vācijas ekonomikas turpmāko darbību.
Ņemot vērā šo situāciju, CDU ģenerālsekretārs Karstens Linnemans aicina vecāka gadagājuma cilvēkus strādāt ilgāk. “Aktīvās pensijas” priekšlikums paredz ar nodokli neapliekamo ienākumu līdz 2000 eiro pensionāriem, kuri strādā pēc likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas. Šis modelis ir paredzēts, lai veicinātu vecāku cilvēku lielāku līdzdalību darba tirgū, kuri jau gūst labumu no noteikumiem, kas palielina viņu tiesības uz pensiju par 0,5 procentiem mēnesī, ja viņi strādā pēc pensijas vecuma sasniegšanas.
Problemātiska pensiju situācija
Taču “aktīvās pensijas” ieviešana tiek vērtēta kritiski. Kritiķi baidās no liekā svara efekta, kas galvenokārt gūst labumu labi atalgotiem pensionāriem. Morics Šulariks no Ķīles Pasaules ekonomikas institūta apgalvo, ka darba stundu palielinājums par 30 procentiem varētu palielināt IKP no 4,5 triljoniem līdz 6 triljoniem eiro. Tomēr, neskatoties uz šiem potenciālajiem ekonomiskajiem ieguvumiem, gan darba ražīgums, gan investīciju līmenis ir vēsturiski zemā līmenī.
Valdības politika un stimuli
Koalīcijas partneri savienība un SPD plāno ar “aktīvo pensiju” palīdzību padarīt darbu pievilcīgāku senioriem. Koalīcijas līguma centrālais elements ir nodokļu atvieglojumi pensionāriem, kuri sasnieguši likumā noteikto pensijas vecumu un var nopelnīt līdz 2000 eiro. Saskaņā ar ikdienas ziņas Tomēr precīzs noteikumu dizains joprojām ir neskaidrs, jo īpaši attiecībā uz esošajiem nodokļu noteikumiem.
Eksperti brīdina par problēmām, kas varētu rasties, jo paredzams, ka līdz 2035. gadam darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies par 1,5 līdz 4,7 miljoniem cilvēku. Pašnodarbinātie arī varētu gūt labumu no regulas, taču tas varētu radīt lielāku birokrātisku darbu. Turklāt pensionāriem, kuri saņem pamata nodrošinājumu, ir jāpievērš uzmanība arī citām prasībām attiecībā uz iespējām gūt papildu ienākumus.
Kvalificētu darbinieku skaita samazināšanās, ko izraisa baby boom paaudzes aiziešana pensijā, palielina nepieciešamību radīt stimulus cilvēkiem strādāt pensijas vecumā. Lai gan ir nepieciešama visaptveroša analīze, lai noteiktu, vai lielāks nodokļu atvieglojums ir labākais iespējamais līdzeklis prasmju trūkuma risināšanai, diskusijai par “aktīvo pensiju” un tās iespējamo ietekmi uz darba tirgu joprojām ir izšķiroša nozīme nākotnē.