Luksoforu koalīcija atkal vēlas apturēt parādu bremzi: finanšu eksperts komentē notikumus 2023. gadā

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Saskaņā ar www.bild.de ziņojumu luksoforu koalīcija plāno atkārtoti apturēt parādu bremzi Pamatlikumā uz kārtējo 2023. gadu. Federālais finanšu ministrs Kristians Lindners paziņojis, ka nākamtrešdien iesniegs Ministru kabinetam papildu budžeta projektu. “Ārkārtas ārkārtas situācija” ir priekšnoteikums parādu bremžu apturēšanai. Tas būtu jāierosina Bundestāgam. Federālā Konstitucionālā tiesa ir atzinusi par nepieņemamu Klimata un transformācijas fonda (KTF) masveida palielināšanu ar neizmantotiem aizdevumiem no korona pandēmijas. Līdz ar to luksoforu koalīcijai nākamajos gados pietrūks 60 miljardu eiro enerģētikas pārejas projektiem. Lindners intervijā sacīja, ka Satversmes tiesas spriedums ir jāuztver "kā rīkojums". Jaunais…

Gemäß einem Bericht von www.bild.de, plant die Ampel-Koalition, die Schuldenbremse im Grundgesetz für das laufende Jahr 2023 erneut auszusetzen. Bundesfinanzminister Christian Lindner hat angekündigt, dem Kabinett nächsten Mittwoch den Entwurf für einen Nachtragshaushalt vorzulegen. Eine „außergewöhnliche Notlage“ ist die Voraussetzung, um die Schuldenbremse auszusetzen. Dies soll dem Bundestag vorgeschlagen werden. Das Bundesverfassungsgericht hat die massive Aufstockung des Klima- und Transformationsfonds (KTF) mit nicht genutzten Krediten aus der Corona-Pandemie für unzulässig erklärt. Dadurch fehlen der Ampel-Koalition in den kommenden Jahren 60 Milliarden Euro für Vorhaben der Energiewende. Lindner sagte in einem Interview, dass das Verfassungsgerichtsurteil „als Auftrag“ anzusehen sei. Die neue …
Saskaņā ar www.bild.de ziņojumu luksoforu koalīcija plāno atkārtoti apturēt parādu bremzi Pamatlikumā uz kārtējo 2023. gadu. Federālais finanšu ministrs Kristians Lindners paziņojis, ka nākamtrešdien iesniegs Ministru kabinetam papildu budžeta projektu. “Ārkārtas ārkārtas situācija” ir priekšnoteikums parādu bremžu apturēšanai. Tas būtu jāierosina Bundestāgam. Federālā Konstitucionālā tiesa ir atzinusi par nepieņemamu Klimata un transformācijas fonda (KTF) masveida palielināšanu ar neizmantotiem aizdevumiem no korona pandēmijas. Līdz ar to luksoforu koalīcijai nākamajos gados pietrūks 60 miljardu eiro enerģētikas pārejas projektiem. Lindners intervijā sacīja, ka Satversmes tiesas spriedums ir jāuztver "kā rīkojums". Jaunais…

Luksoforu koalīcija atkal vēlas apturēt parādu bremzi: finanšu eksperts komentē notikumus 2023. gadā

Saskaņā ar ziņojumu www.bild.de, luksoforu koalīcija plāno atkārtoti apturēt parādu bremzi Pamatlikumā uz kārtējo 2023. gadu. Federālais finanšu ministrs Kristians Lindners paziņojis, ka nākamtrešdien iesniegs Ministru kabinetā papildu budžeta projektu. “Ārkārtas ārkārtas situācija” ir priekšnoteikums parādu bremžu apturēšanai. Tas būtu jāierosina Bundestāgam. Federālā Konstitucionālā tiesa ir atzinusi par nepieņemamu Klimata un transformācijas fonda (KTF) masveida palielināšanu ar neizmantotiem aizdevumiem no korona pandēmijas. Līdz ar to luksoforu koalīcijai nākamajos gados pietrūks 60 miljardu eiro enerģētikas pārejas projektiem.

Lindners intervijā sacīja, ka Satversmes tiesas spriedums ir jāuztver "kā rīkojums". Jaunā juridiskā skaidrība "nav iemesls, lai samazinātu parāda bremzi, bet gan lai to stiprinātu". Neskatoties uz to, viņš tagad plāno apturēt parādu bremzi uz 2023. gadu.

Līdz ar to Lindners ir noteicis izdevumu iesaldēšanu lielai daļai 2023. gada budžeta un ekonomikas stabilizācijas fonda. 2023.gada papildbudžeta mērķis ir elektroenerģijas un gāzes cenu griestu izdevumus novietot uz konstitucionāli droša pamata.

Šī atjaunotā parāda bremžu apturēšana var ietekmēt tirgu un finanšu sektoru. Šāds pasākums varētu vēl vairāk pasliktināt Vācijas tēlu finanšu stabilitātes ziņā. Tas varētu ietekmēt finanšu sistēmas uzticamību un stabilitāti. Turklāt parādu bremžu apturēšana var izraisīt neuzticību investoros, jo īpaši starptautiskajos investoros, kuri pirms kapitāla ieguldīšanas ņem vērā valsts ekonomisko un politisko stabilitāti.

Līdz ar to šis pasākums var novest pie procentu likmju kāpuma valsts obligācijām un citiem finanšu instrumentiem, kas varētu palielināt valsts refinansēšanas izmaksas un radīt spiedienu uz valsts finansēm. Ietekme uz tirgu un finanšu sektoru ir atkarīga no turpmākajām norisēm un investoru reakcijas. Ir svarīgi rūpīgi uzraudzīt tirgus rādītājus un investoru reakcijas, lai savlaicīgi identificētu un novērtētu iespējamos riskus. Finanšu politikas attīstība un iespējamās izmaiņas parāda bremzē ir svarīgs faktors finanšu tirgu analīzei un investīciju iespēju izvērtēšanai.

Izlasiet avota rakstu vietnē www.bild.de

Uz rakstu