Analīze: Vācijas ekonomika krīzē - finanšu eksperts prognozē kritiskus piecus gadus
Saskaņā ar www.focus.de ziņojumu, slavenais ekonomikas eksperts Pīters Bofingers kritizē Vācijas ekonomikas struktūru un pašreizējo ekonomikas politiku. Saskaņā ar viņa analīzi Vācijas ekonomika cita starpā ir cietusi no tās orientācijas uz eksportu, kas pārsniedz vidējo, tās spēcīgās atkarības no automobiļu nozares un augstajām enerģijas cenām. Viņš arī uzskata, ka parādu bremzes ir lielākā kļūda pašreizējā ekonomiskajā politikā, un aicina stiprināt iekšējo pieprasījumu, īpaši izmantojot sociālos mājokļus. Attiecībā uz ietekmi uz finanšu tirgu un finanšu sektoru var izteikt dažādus punktus. Vācijas ekonomikas pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem un inovatīvām tehnoloģijām paver iespējas investoriem un uzņēmumiem šajās nozarēs. …

Analīze: Vācijas ekonomika krīzē - finanšu eksperts prognozē kritiskus piecus gadus
Saskaņā ar www.focus.de ziņojumu, slavenais ekonomikas eksperts Pīters Bofingers kritizē Vācijas ekonomikas struktūru un pašreizējo ekonomikas politiku. Saskaņā ar viņa analīzi Vācijas ekonomika cita starpā ir cietusi no tās orientācijas uz eksportu, kas pārsniedz vidējo, tās spēcīgās atkarības no automobiļu nozares un augstajām enerģijas cenām. Viņš arī uzskata, ka parādu bremzes ir lielākā kļūda pašreizējā ekonomiskajā politikā, un aicina stiprināt iekšējo pieprasījumu, īpaši izmantojot sociālos mājokļus.
Attiecībā uz ietekmi uz finanšu tirgu un finanšu sektoru var izteikt dažādus punktus. Vācijas ekonomikas pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem un inovatīvām tehnoloģijām paver iespējas investoriem un uzņēmumiem šajās nozarēs. Turklāt sociālo mājokļu veicināšana varētu piedāvāt jaunas investīciju iespējas, īpaši attiecībā uz valdības programmām un subsīdijām.
Koncentrēšanās uz iekšzemes pieprasījumu un sociālajiem mājokļiem varētu ietekmēt arī nekustamā īpašuma tirgu. Palielināts valdības atbalsts mājokļu celtniecībai varētu palielināt pieprasījumu pēc būvniecības pakalpojumiem un, iespējams, mazināt spiedienu uz mājokļu tirgu. Turklāt šāds pasākums veicinātu arī politisko un sociālo stabilitāti, kas savukārt var pozitīvi ietekmēt noskaņojumu finanšu tirgos.
Bofingera kritizētā parādu bremze un diskusija par valsts parādu varētu atstāt iespaidu arī uz obligāciju attīstību un obligāciju ienesīgumu. Parādu bremžu mazināšana vai valsts investīciju palielināšana varētu izraisīt izmaiņas obligāciju tirgū un radīt jaunas investīciju iespējas.
Tomēr atliek noskaidrot, cik lielā mērā Bofinger piedāvātie pasākumi tiks reāli īstenoti un kādu konkrētu ietekmi tie atstās uz Vācijas finanšu tirgu un finanšu sektoru.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.focus.de