Analīze: ASV inflācijas likums un Eiropas dekarbonizācijas politika — finanšu eksperta viedoklis
Saskaņā ar www.merkur.de ziņojumu, ASV prezidents Džo Baidens ir pieņēmis tā saukto Inflācijas samazināšanas likumu (IRA), ar kuru viņš vēlas piešķirt miljardiem subsīdijas atjaunojamai enerģijai, lai ASV ekonomiku pārvērstu par atjaunojamo enerģiju un tādējādi cīnītos pret klimata pārmaiņām. Tomēr Ķīles Pasaules ekonomikas institūta viceprezidents Stefans Kūts uzsver, ka pašreizējais Eiropas priekšlikums par dekarbonizācijas politiku nav pietiekams un nesniedz reālu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām. Viņš apgalvo, ka dekarbonizācijas politikas īpatnība slēpjas globālajā koordinācijas problēmā un neprasa visaptverošu valsts kontroli pār saimniecisko darbību. Prof. Dr. Kūths veiktā analīze norāda...

Analīze: ASV inflācijas likums un Eiropas dekarbonizācijas politika — finanšu eksperta viedoklis
Saskaņā ar www.merkur.de ziņojumu, ASV prezidents Džo Baidens ir pieņēmis tā saukto Inflācijas samazināšanas likumu (IRA), ar kuru viņš vēlas piešķirt miljardiem subsīdijas atjaunojamai enerģijai, lai ASV ekonomiku pārvērstu par atjaunojamo enerģiju un tādējādi cīnītos pret klimata pārmaiņām. Tomēr Ķīles Pasaules ekonomikas institūta viceprezidents Stefans Kūts uzsver, ka pašreizējais Eiropas priekšlikums par dekarbonizācijas politiku nav pietiekams un nesniedz reālu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām. Viņš apgalvo, ka dekarbonizācijas politikas īpatnība slēpjas globālajā koordinācijas problēmā un neprasa visaptverošu valsts kontroli pār saimniecisko darbību.
Prof. Dr. Kūths veiktā analīze norāda, ka ekonomikas dekarbonizācijai nav nepieciešams jauns sadales process, bet gan tas, ka globāla emisiju ceļu koordinācija ir ļoti svarīga. Viņš apgalvo, ka subsīdijas bezemisiju ražošanas procesiem ietekmē CO₂ cenu un tādējādi līdzsvaro divus dekarbonizācijas politikas instrumentus. Tas nozīmē, ka pārveidojošā rūpniecības politika apgrūtina, nevis atvieglo emisiju ceļu globālo koordināciju.
Visbeidzot, profesors Dr. Kūts norāda, ka politika, kas mēģina kontrolēt dekarbonizācijas ekonomiskās sekas, izmantojot industriālās politikas intervences, sola nelielus panākumus. Viņš uzsver priekšrocības, ko sniedz uz cenu balstīta pieeja dekarbonizācijai salīdzinājumā ar rūpniecības politikas pieeju. Šī analīze liecina, ka ES plānotās darbības dekarbonizācijas politikas jomā var nebūt pietiekamas, lai sasniegtu vēlamos mērķus, un ir jāapsver alternatīvas pieejas.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.merkur.de