Bailes un baiļu rosināšana: kā ekonomikas politika bez nabadzības rada cerību
Savā grāmatā "Bailes un baiļu rosināšana. Ekonomiskai politikai, kas dod cerību" Marterbauers un Šürcs kritizē faktu, ka neoliberālā ekonomikas politika īpaši izmanto cilvēku bailes, lai radītu noteiktus uzvedības stimulus. Piemērs tam ir bezdarbnieka pabalsts, ko maksā tikai ierobežotu laiku un pēc tam samazina līdz sociālo pabalstu minimumam. Tas liek cilvēkiem uzņemties "nelabu darbu" un rada nabadzību tiem, kuri nevar atrast jaunu darbu. Tā vietā autori atbalsta tādu ekonomikas politiku, kas izvairās no bailēm kā stimuls un ļauj cilvēkiem dzīvot bezbailīgu dzīvi, izmantojot augstākus sociālos pabalstus, labāku veselības aprūpi un labākas izglītības iespējas. …

Bailes un baiļu rosināšana: kā ekonomikas politika bez nabadzības rada cerību
Savā grāmatā "Bailes un baiļu rosināšana. Ekonomiskai politikai, kas dod cerību" Marterbauers un Šürcs kritizē faktu, ka neoliberālā ekonomikas politika īpaši izmanto cilvēku bailes, lai radītu noteiktus uzvedības stimulus. Piemērs tam ir bezdarbnieka pabalsts, ko maksā tikai ierobežotu laiku un pēc tam samazina līdz sociālo pabalstu minimumam. Tas liek cilvēkiem uzņemties "nelabu darbu" un rada nabadzību tiem, kuri nevar atrast jaunu darbu.
Tā vietā autori atbalsta tādu ekonomikas politiku, kas izvairās no bailēm kā stimuls un ļauj cilvēkiem dzīvot bezbailīgu dzīvi, izmantojot augstākus sociālos pabalstus, labāku veselības aprūpi un labākas izglītības iespējas. Viņi arī aicina ierobežot bagāto bagātību, ieviešot īpašuma nodokli, mantojuma nodokli un bagātības ierobežojumu.
Autori lēš, ka “nulles nabadzības stratēģija” un labāki apstākļi zemiem ienākumiem Austrijā izmaksātu aptuveni divus miljardus eiro gadā, kas atbilst tikai vienam procentam no gada ekonomiskās produkcijas. To varētu finansēt no miljonāru mājsaimniecību aktīviem iekasējot bagātības nodokli.
Autoru prasības ir politiski pretrunīgas, taču grāmata piedāvā interesantu skatījuma maiņu. Tas parāda, ka no darbinieku perspektīvas lietas bieži izskatās savādāk nekā no uzņēmumu perspektīvas.
Avots: saskaņā ar ziņojumu www.deutschlandfunk.de
Izlasiet avota rakstu vietnē www.deutschlandfunk.de