Bailes un baiļu rosināšana: kā ekonomikas politika bez nabadzības rada cerību

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Savā grāmatā "Bailes un baiļu rosināšana. Ekonomiskai politikai, kas dod cerību" Marterbauers un Šürcs kritizē faktu, ka neoliberālā ekonomikas politika īpaši izmanto cilvēku bailes, lai radītu noteiktus uzvedības stimulus. Piemērs tam ir bezdarbnieka pabalsts, ko maksā tikai ierobežotu laiku un pēc tam samazina līdz sociālo pabalstu minimumam. Tas liek cilvēkiem uzņemties "nelabu darbu" un rada nabadzību tiem, kuri nevar atrast jaunu darbu. Tā vietā autori atbalsta tādu ekonomikas politiku, kas izvairās no bailēm kā stimuls un ļauj cilvēkiem dzīvot bezbailīgu dzīvi, izmantojot augstākus sociālos pabalstus, labāku veselības aprūpi un labākas izglītības iespējas. …

Marterbauer und Schürz kritisieren in ihrem Buch „Angst und Angstmacherei. Für eine Wirtschaftspolitik, die Hoffnung macht“, dass die neoliberale Wirtschaftspolitik die Ängste der Menschen gezielt ausnutzt, um bestimmte Verhaltensanreize zu setzen. Ein Beispiel dafür ist das Arbeitslosengeld, das nur für einen begrenzten Zeitraum gezahlt wird und danach auf ein Minimum an Sozialleistungen reduziert wird. Dies zwingt Menschen dazu, „miese Jobs“ anzunehmen und führt zu Armut bei denen, die keine neue Arbeit finden. Die Autoren plädieren stattdessen für eine Wirtschaftspolitik, die auf Angst als Anreiz verzichtet und den Menschen durch höhere Sozialleistungen, bessere Gesundheitsversorgung und bessere Bildungschancen ein angstfreies Leben ermöglicht. …
Savā grāmatā "Bailes un baiļu rosināšana. Ekonomiskai politikai, kas dod cerību" Marterbauers un Šürcs kritizē faktu, ka neoliberālā ekonomikas politika īpaši izmanto cilvēku bailes, lai radītu noteiktus uzvedības stimulus. Piemērs tam ir bezdarbnieka pabalsts, ko maksā tikai ierobežotu laiku un pēc tam samazina līdz sociālo pabalstu minimumam. Tas liek cilvēkiem uzņemties "nelabu darbu" un rada nabadzību tiem, kuri nevar atrast jaunu darbu. Tā vietā autori atbalsta tādu ekonomikas politiku, kas izvairās no bailēm kā stimuls un ļauj cilvēkiem dzīvot bezbailīgu dzīvi, izmantojot augstākus sociālos pabalstus, labāku veselības aprūpi un labākas izglītības iespējas. …

Bailes un baiļu rosināšana: kā ekonomikas politika bez nabadzības rada cerību

Savā grāmatā "Bailes un baiļu rosināšana. Ekonomiskai politikai, kas dod cerību" Marterbauers un Šürcs kritizē faktu, ka neoliberālā ekonomikas politika īpaši izmanto cilvēku bailes, lai radītu noteiktus uzvedības stimulus. Piemērs tam ir bezdarbnieka pabalsts, ko maksā tikai ierobežotu laiku un pēc tam samazina līdz sociālo pabalstu minimumam. Tas liek cilvēkiem uzņemties "nelabu darbu" un rada nabadzību tiem, kuri nevar atrast jaunu darbu.

Tā vietā autori atbalsta tādu ekonomikas politiku, kas izvairās no bailēm kā stimuls un ļauj cilvēkiem dzīvot bezbailīgu dzīvi, izmantojot augstākus sociālos pabalstus, labāku veselības aprūpi un labākas izglītības iespējas. Viņi arī aicina ierobežot bagāto bagātību, ieviešot īpašuma nodokli, mantojuma nodokli un bagātības ierobežojumu.

Autori lēš, ka “nulles nabadzības stratēģija” un labāki apstākļi zemiem ienākumiem Austrijā izmaksātu aptuveni divus miljardus eiro gadā, kas atbilst tikai vienam procentam no gada ekonomiskās produkcijas. To varētu finansēt no miljonāru mājsaimniecību aktīviem iekasējot bagātības nodokli.

Autoru prasības ir politiski pretrunīgas, taču grāmata piedāvā interesantu skatījuma maiņu. Tas parāda, ka no darbinieku perspektīvas lietas bieži izskatās savādāk nekā no uzņēmumu perspektīvas.

Avots: saskaņā ar ziņojumu www.deutschlandfunk.de

Izlasiet avota rakstu vietnē www.deutschlandfunk.de

Uz rakstu