BDI kritika par Habeka industriālo politiku: Finanšu eksperts bažījas par ietekmi uz Vācijas ekonomiku
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.maschinenmarkt.vogel.de ziņojumu nozares prezidents Zigfrīds Rusvērms kritizē ekonomikas ministra Roberta Habeka industriālo politiku. Russwurm kritizē konkrētu pasākumu trūkumu, kas varētu uzlabot uzņēmumu situāciju globālajā konkurencē. Viņš skaidro, ka uzņēmumi zaudē uzticību un laiks iet uz beigām. Viņš arī brīdina par pakāpenisku lejupslīdi, jo starptautiskās kompānijas neveic investīcijas Vācijā, kā rezultātā Vācijā vairs netiks būvētas jaunas ražošanas līnijas. Šo kritiku var izsekot Habeka rūpnieciskajā stratēģijā, kas cita starpā ietver atjaunojamo energoresursu paplašināšanu un elektroenerģijas nodokļu samazināšanu ražošanas sektoram. Zigfrīda Rusvērma kritika liek saprast, ka...

BDI kritika par Habeka industriālo politiku: Finanšu eksperts bažījas par ietekmi uz Vācijas ekonomiku
Saskaņā ar ziņojumu www.maschinenmarkt.vogel.de, Rūpniecības prezidents Zigfrīds Russvorms kritizē ekonomikas ministra Roberta Habeka industriālo politiku. Russwurm kritizē konkrētu pasākumu trūkumu, kas varētu uzlabot uzņēmumu situāciju globālajā konkurencē. Viņš skaidro, ka uzņēmumi zaudē uzticību un laiks iet uz beigām. Viņš arī brīdina par pakāpenisku lejupslīdi, jo starptautiskās kompānijas neveic investīcijas Vācijā, kā rezultātā Vācijā vairs netiks būvētas jaunas ražošanas līnijas. Šo kritiku var izsekot Habeka rūpnieciskajā stratēģijā, kas cita starpā ietver atjaunojamo energoresursu paplašināšanu un elektroenerģijas nodokļu samazināšanu ražošanas sektoram.
Zigfrīda Rusvērma kritika skaidri parāda, ka nozarei Vācijā ir strukturālas problēmas, kas steidzami jāatrisina. Konkrētu Ekonomikas ministrijas pasākumu trūkums noved pie uzticības zuduma ekonomikai. Šī nenoteiktība varētu negatīvi ietekmēt Vācijas uzņēmumu vēlmi investēt un starptautisko konkurētspēju.
Turklāt Russwurm kritika liecina, ka starptautisko kompāniju pacietība pret Vāciju izsīkst, kas var izraisīt pakāpenisku investīciju samazināšanos Vācijā. Tas ilgtermiņā var novest pie tā, ka Vācijas rūpniecība zaudēs konkurētspēju un novatorisko spēku.
Ir svarīgi, lai Vācijas valdība veiktu konkrētus pasākumus, lai atgūtu nozares uzticību un stiprinātu konkurētspēju. Šie pasākumi varētu ietvert, piemēram, nodokļu atvieglojumus, birokrātijas samazināšanu un inovāciju un jaunu tehnoloģiju veicināšanu. Tāpēc ir rūpīgi jāuzrauga Roberta Habeka rūpniecības politikas ilgtermiņa ietekme, lai agrīnā stadijā noteiktu un neitralizētu iespējamās negatīvās sekas tirgū un finanšu sektorā.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.maschinenmarkt.vogel.de