Bergs atklāj CDU: Oberhauzene cīnās pret ekonomikas sabrukumu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Mērs Šrancs un SPD kandidāts Bergs strīdas par ekonomikas politiku un vietējām finansēm Oberhauzenē. Analīzes liecina par ievērojamu deficītu.

Bergs atklāj CDU: Oberhauzene cīnās pret ekonomikas sabrukumu!

Mērs Daniels Šrancs no CDU pēdējo reizi piedalījās kandidātu vēlēšanās un ar lepnumu iepazīstināja ar šķietamajiem sava amata panākumiem. Taču viņa SPD oponents Torstens Bergs šo pozitīvo tēlojumu asi mazināja, kritizējot pilsētas ekonomisko situāciju. Kā Lokalkompass.de ziņo, Berg atsaucas uz pašreizējo Vācijas Ekonomikas institūta pašvaldību reitingu, kas ierindo Oberhauzenu otrajā līdz pēdējā vietā (395. vietā no 396) un 10 203 no 10 648 valsts mērogā. Šie skaitļi atspoguļo pastāvīgi sliktos ekonomiskos apstākļus un ir īpaši satraucoši, salīdzinot ar pieciem gadiem iepriekš, kad Oberhauzene ierindojās trešajā vietā.

Bergs apšaubīja Šranca ekonomiskos panākumus. Viņš uzsvēra, ka pilsētas sabalansētais budžets ir balstīts uz pilsētas finanšu stiprināšanas paktu, ko ierosināja iepriekšējā VPD vadītā valsts valdība. Viņš arī norādīja, ka tādi nozīmīgi projekti kā Metronoma teātris un Topgolfs nebūtu iespējami bez iepriekšējās SPD valdības iniciatīvas. XXXL Lutz pārcelšanās uz tēraudlietuves vietu arī vienkārši nav meklējama Šranca darbības rekordā, kas ir klaja SPD politiķa izlaidība.

Ekonomiskā politika un vietējie izaicinājumi

Torstena Berga kritika ietver ne tikai pašreizējo administrāciju, bet arī kopējo vietējās ekonomiskās politikas stāvokli. Kā piemēru viņš min neveiksmi Sterkradē izveidot mēbeļu veikalu Segmüller. Bergs sacīja, ka, neskatoties uz pozitīvajām norisēm sešās Rūras apgabala pašvaldībās, piemēram, Reklinghauzenā, Bohumā un Esenē, Oberhauzene dinamiskajā reitingā ir klasificēta kā zem vidējā līmeņa.

Pēdējās budžeta debatēs, tikai deviņus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, visas domes deputātu grupas sniedza savus vērtējumus par sarežģīto situāciju Oberhauzenē. 16.decembrī dome nolēma, ka pilsētai 2025.gadā būs atļauts tērēt aptuveni 1,15 miljardus eiro, savukārt ieņēmumi būs 1,05 miljardi eiro. Iegūtais finanšu robs jāsedz ar jauniem parādiem, savukārt vecie parādi jau sasniedz divus miljardus eiro un maksā vairāk nekā 40 miljonus eiro procentu gadā waz.de piezīmes.

Politiskās reakcijas un prasības

CDU ieņem nostāju diskusijā par pilsētu ekonomisko politiku, uzsverot progresu klimata aizsardzības, digitalizācijas un izglītības jomās. Tomēr CDU kritiķi, piemēram, padomes parlamenta grupas vadītāja Simone-Tatjana Stēra, kritizē federālās valdības nepietiekamo finansiālo atbalstu sociālās labklājības projektiem.

Sonjas Bongersas vadītā SPD tuvākajās federālajās vēlēšanās saskata izšķirošu lomu vietējām finansēm un tāpēc aicina rast risinājumu vecajiem parādiem. Arī parlamenta frakcijas vadītājas Stefānijas Opicas pārstāvētie Zaļie uzsver sociālo problēmu novēršanas nozīmi un aicina vairāk renovēt esošās ēkas, nevis jaunus būvniecības projektus. Citas frakcijas, tostarp AfD un kreisie, mudina ietaupīt un brīdina par pieaugošo sociālo neapmierinātību, savukārt FDP aicina veikt administratīvo pārstrukturēšanu.

Noslēgumā var teikt, ka Oberhauzenas finansiālā un ekonomiskā situācija tiek uzskatīta par politisko debašu centrālo vietu, katram no dalībniekiem formulējot savus uzskatus un prasības. Spiediens uz atbildīgajiem ir jūtams, īpaši saistībā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.