Suche
Mein Konto
Lielbritānijas ekonomika jūlijā piedzīvoja negaidītu kritumu par 0,5 procentiem slikto laikapstākļu un streiku dēļ.
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.derstandard.de ziņojumu Lielbritānijas ekonomika jūlijā reģistrēja negaidītu kritumu par 0,5 procentiem. Šis kritums skaidrojams ar nevēlēšanos pirkt slikto laikapstākļu un streiku dēļ dzelzceļā, skolās un veselības aprūpes nozarē. Centrālā banka tagad ir pakļauta spiedienam nepaaugstināt procentu likmi tālāk. Finanšu ministrs Džeremijs Hants joprojām cenšas izplatīt optimismu un salīdzina situāciju ar citām kontinenta ekonomikām. Ietekme uz tirgu un finanšu nozari Apvienotās Karalistes ekonomikas sarukuma jūlijā var būt dažāda ietekme uz tirgu un finanšu nozari. Šāds kritums norāda uz…
Lielbritānijas ekonomika jūlijā piedzīvoja negaidītu kritumu par 0,5 procentiem slikto laikapstākļu un streiku dēļ.
Ietekme uz tirgu un finanšu nozari
Apvienotās Karalistes ekonomikas sarukuma jūlijā var būt dažāda ietekme uz tirgu un finanšu nozari. Šāds kritums norāda uz zemāku pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem un tāpēc var liecināt par ekonomikas palēnināšanos. Uzņēmumi varētu aizkavēt investīcijas un radīt mazāk jaunu darba vietu, kas varētu negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi. Arī investori varētu kļūt piesardzīgāki un mazāk ieguldīt Lielbritānijas uzņēmumos.
Spiediens uz centrālo banku turpmāk nepaaugstināt procentu likmes varētu nozīmēt, ka aizņemšanās izmaksas joprojām ir zemas un uzņēmumiem būs pieejams lēts finansējums. Tas var palīdzēt veicināt uzņēmējdarbību un veicināt ekonomisko izaugsmi. Tomēr centrālās bankas nevēlēšanās paaugstināt procentu likmes var izraisīt arī inflāciju, jo zemas procentu likmes var izraisīt vairāk naudas apgrozībā un cenu kāpumu.
Faktu analīze un seku aprēķins
Apvienotās Karalistes IKP kritums par 0,5 procentiem jūlijā ir būtisks kritums un liecina par vājāku ekonomiku. Ja mēs ekstrapolēsim šo skaitli uz visu gadu, tas varētu izraisīt ikgadēju samazinājumu par 6 procentiem. Tam būtu būtiska ietekme uz Apvienotās Karalistes ekonomiku, jo šāds kritums var izraisīt darba vietu zaudēšanu, ienākumu samazināšanos un patēriņa samazināšanos.
Uzņēmumu nevēlēšanās investēt var izraisīt uzņēmumu peļņas samazināšanos un ietekmēt akciju cenas. Zemāka akciju vērtība varētu samazināt pensiju fondu un citu ieguldījumu produktu vērtību, kas varētu negatīvi ietekmēt investoru aktīvus.
Tomēr zemu procentu likmju dēļ aizdevumi varētu kļūt lētāki un palielināties patēriņa izdevumi. Tas varētu veicināt ekonomikas izaugsmi un stimulēt pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. Tomēr arī uz zemām procentu likmēm ir jāvērtē piesardzīgi, jo tās var izraisīt inflāciju.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.derstandard.de