2025. gada federālais budžets: Lindners plāno investīcijas miljardu vērtībā!

2025. gada federālais budžets: Lindners plāno investīcijas miljardu vērtībā!

Par investīciju ministra lomu šobrīd interesējas federālais finanšu ministrs Kristians Lindners. Taču vispirms tai jāpilda saistības attiecībā uz 2025. gada budžetu. Lindners jau ir saņēmis sava priekšgājēja Larsa Klingbeila budžeta projektu, kurā piedāvātas ievērojamas izmaiņas. Dokuments paredz lielā mērā atcelt parādu bremzi aizsardzības un drošības izdevumiem. Svarīgs aspekts ir tas, ka ir sākotnējās pazīmes, ka recesija ir pārvarēta. Šajā kontekstā ir arī plānots 500 miljardu eiro papildu fonds investīcijām infrastruktūrā, ko pilnībā var finansēt no kredīta. Federālā budžeta sastādīšanas process tiek pasniegts kā salīdzinoši vienkāršs, kas ļauj cerēt uz ātru īstenošanu.

Šajā kontekstā Federālais kabinets ir pieņēmis likumprojektu par infrastruktūras investīciju finansēšanu štatiem un pašvaldībām. Tas paredz, ka mērķtiecīgām investīcijām no īpaša federālā fonda būs pieejami 100 miljardi eiro. Šīs investīcijas ir vērstas uz izglītības, transporta, enerģētikas, digitalizācijas, mājokļu, slimnīcu un klimata aizsardzības jomām. Ar likumprojektu tiek īstenota Pamatlikuma 143.h panta 2. daļa un tādējādi tiek noteikts tiesiskais pamats līdzekļu piešķiršanai.

Resursu sadale un atbildība

Pieejamie 100 miljardi eiro tiks sadalīti saskaņā ar Kēnigšteinas atslēgu, kas ir procedūra finanšu līdzekļu godīgai sadalei valstīm. Ar šiem līdzekļiem atbalstītie investīciju pasākumi jāsāk pēc 2025. gada 1. janvāra, un tos var apstiprināt līdz 2036. gada beigām. Federālie fondi jāizmanto elastīgi un mērķtiecīgi, par līdzekļu izlietojumu uzņemoties atbildību par štatiem. Iespējamās izmantošanas jomas cita starpā ir civilā aizsardzība, transporta infrastruktūra, izglītības infrastruktūra un digitalizācija.

Vēl viena būtiska likumprojekta daļa attiecas uz strukturālo komponenti. Tas ļauj valstīm izmantot strukturālo parāda rīcības brīvību 0,35 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Šajā kontekstā plānotas arī izmaiņas Budžeta principu likumā, Stabilitātes padomes likumā un Sankciju maksājumu piešķiršanas likumā, lai nodrošinātu saskaņošanu ar ES tiesību aktiem. Šīs Stabilitātes un izaugsmes pakta reformas rezultātā tiek izveidots arī jauns rādītājs Eiropas budžeta uzraudzībai — neto izdevumi. Likumprojekts galu galā regulē atļauto strukturālo aizņēmumu sadalījumu starp atsevišķām valstīm.

Pašreizējie notikumi finanšu politikas jomā liecina par federālās valdības centieniem likt pamatu nākotnes izaugsmei un stabilitātei, izmantojot stratēģiskus ieguldījumus.